Lūk, kāpēc sievietes iestājas pret DNS testiem paternitātes noteikšanai. Kādas ģimenes stāsts

 

Sieva vispār bija pazudusi no redzesloka, es ar bērniem dzīvoju dzīvoklī.

Līdz pēdējām bija cerība, ka esmu to visu sadomājis, ka vienkārši tāds bijis ģenētikas untums. Nebija gan. Es saņēmu testu rezultātus, un viss neatgriezeniski sabruka.

Testi apstiprināja, ka tikai meita bija no manis. Kopā ar bērniem apsēdāmies pie galda un es paskaidroju viņiem, kas un kā, lai lemj paši, kā dzīvosim tālāk. Es iesniegšu šķiršanās prasību, un kurš ar kuru paliks? Vecākais dēls un meita izlēma palikt ar mani, jaunākais izlemt nevarēja, un es aizvedu viņu pie sievasmātes.

No sievas visu šo laiku nebija ne miņas. Aizgāju pie tā rudmatainā, gribēju sadot viņam pa purnu, bet viņš tikko mani ieraudzījis, uzreiz visu saprata, pat neaprunājos ar viņu, bet gan pastāstīju visu viņa sievai. Sieva (par to gan biju pārsteigts), izrādās, sen zināja, ka bērni ir viņa un ka viņš dzīvoja kopā ar manu sievu īrētajā dzīvoklī.

VIŅA ZINĀJA!!! Taču bērnu dēļ klusēja un dzīvoja tālāk. Tā, lūk.

Lasi vēl: Esi uzmanīgs: Ja gatavojot buljonu veidojas liels putu daudzums, tad tas var nozīmēt šo

Pēc kāda laika manā galvā viss sakārtojās, un pagaidām mēs dzīvojam trijatā, gaidu šķiršanos, redzēsim, kā būs tālāk. Viņu neredzēju un nedzirdēju, tikai viņas draudzenes zvana, stāsta, ka esmu stulbs, kas gan tur tāds, ka tie nav mani bērni.

Pret bērniem attieksme nav mainījusies, tikai viņi paši ir mainījušies, it kā uzreiz pieauga, kļuva apdomīgāki, nevienu nevaino un visu uztvēra mierīgi, izņemot jaunāko.”

Vairāk Andreju neesmu redzējis.

Lasi arī: Ja vīrietis dara šīs lietas, tad viņš paliks ar tevi vienmēr un tev nevajag uztraukties, ka viņš tevi pametīs

Stāsta morāle? Visbanālākā – pagātne vienmēr jūs panāks un iespers pavisam negaidīti, bet ļoti sāpīgi.

Avots:

vkurselife

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru