Mans vīrs zināja, kurās dienās varu palikt stāvoklī, bet kuras dienas ir “drošas”, bet reiz “aizmirsa” par to

Mans vīrs zināja, kurās dienās varu palikt stāvoklī, bet kuras dienas ir “drošas”. Bet reiz “aizmirsa” par to. Es nedaudz pārspīlēju ar savu “drošo” dienu skaitu, bet viņš noticēja, vai… izlikās, ka notic.

Bērnu mēs plānojām vēlāk, tā mēs bijām kopā izlēmuši… Bet sirdij nepavēlēsi, es vairs nevarēju skatīties, kā manas draudzenes staigā ar ratiņiem, skatījos ar baltu skaudību.

Pat pie psihologa gāju. Viņa teica “pamodies mātišķais instinkts, laiks dzemdēt…”.

Tā nu es nolēmu palikt stāvoklī it kā neapzināti, lai ar vīru nebūtu strīdu. To, kā es viņam paziņoju par savu grūtniecību, mēs līdz šim atceramies ar smaidu.

Mēs taisījāmies doties uz līci peldēties, bet es pirms tam uztaisīju testu – divas svītriņas! Bet kā viņam pateikt, lai netraumētu trauslo vīrieša psihi un nesastrīdētos?

Lūk, kas ienāca prātā…

Iegāju virtuvē, turu rokās viņa peldbikses. Saku: “Sergej, tu noteikti mani nogalināsi…” Un uzmanīgi skatos uz viņa peldbiksēm.

Viņš izbrīnījās un jautāja:

  • Ko tu tur pēti? Tur puķes nezied un apslēptu dārgumu nav.
  • Jā nu… vēroju, kā tavs spermatozoīds dzenās pēc manas olšūnas. Oj, skaties – panāca!

Mans vīrs neticīgi manī raudzījās. Es atbildēju uz viņa nopratinošo skatienu:

  • Mana meitene iznāca no folikulas, bet tavs strēlnieks paspēja tajā ielēkt..

Mans vīrs vēl joprojām nesaprata un man bija jāsaka tieši:

  • Tu zini, tā sanāca… vispār, es esmu stāvoklī.

Domāju, ka dusmas nāks pār manu galvu, bet man par lielu pārsteigumu, vīrs izplauka smaidā, pacēla mani uz rokām un nēsāja pa visu māju.

Sanāk, es velti satraucos?  Viņā arī pamodās vecāku instinkts?

Ufff….

Vārdiņu mēs izdomājām uzreiz, kolīdz uzzinājām, ka būs meitiņa. Problēmas ar grūtniecību gandrīz nebija, ja neskaita toksikozi. Līdz pat šim brīdim nespēju ieēst kūkas un ienīstu vaniļas smaržu. Es ēdu saldējumu ar tomātu sulu, tik garšīgi nekad vairs nav bijis.

Mēs atbraucām uz kārtējo apskati pie akušieres, es viņai saku: “Kaut kā viņa spēcīgi spārdās un sāp vēders”. Tas bija pulksten 12os.. Viņa saka: “Nevis viņa spārdās, bet tu jau dzemdē”.

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

Pievienot komentāru