Māte atdeva savu mazulīti čigānu taboram, lai dabūtu naudu alkoholam. Kā izveidojusies meitenes dzīve pēc 20 gadiem

Par mātēm nepiedzimst, par tām kļūst. Cilvēki daudzas reizes ir pierādījuši šo vienkāršo patiesību. Īstie vecāki dažkārt pamet savas atvases, bet pilnīgi sveši cilvēki ir gatavi aizvietot bērniem māti un tēvu. Tā tas notika arī mūsu stāsta varoni.

Taņa vienmēr ir bijusi glīts bērns ar tipiskiem slāviskiem sejas vaibstiem. Bet meitenei nepaveicās. Viņa piedzima ģimenē, kurā viņas māte, vārdā Marija, nemaz nevēlējās pildīt vecāku pienākumus.

Lasi vēl: Viss ciems ir uz ausīm: trīs mazbērnu vecmāmiņa palika stāvoklī no skaista, jauna vīrieša, bet ar to viss nebeidzās

Papildus Taņai Marijai bija vēl četri mazi bērni dažādā vecumā. Viņa nerūpējās ne par vienu. Sieviete visu brīvo laiku pavadīja vien tam, lai atrastu naudu nākamajai alkohola devai.

Un tad kādu dienu viņai ienāca prātā doma, ka vajag atdot Taņu audzināšanā kādai citai ģimenei, lai vairāk naudas paliktu alkoholam. Tolaik meitenītei bija pieci gadiņi. Neviens nezina, kāpēc no visiem bērniem Marija nolēma atbrīvoties tieši no viņas. Bet beigās bērns nonāca čigānu taborā, kur viņu nogādāja pašas māte.

Čigāni bija šausmās, ka var tik vienkārši paņemt un atbrīvoties no miesīgas meitas. Bet meitenei taborā tomēr tika dots patvērums. Viņu savā ģimenē pieņēma čigāniete, vārdā Lala.

Sākumā mazulīte visu laiku raudāja un lūdzās, lai viņu ved mājās. Bet drīz  Taņa pierada, un gadu vēlāk viņa tikpat kā neatcerējās savu māti, kura viņu nodeva svešiniekiem. Viņa jutās labi savā jaunajā ģimenē.

Viņa visu bērnību un pusaudžu gadu meitene pavadīja taborā. Neviens viņai neatgādināja viņas izcelsmi. Un citas čigānu meitenes nepievērsa uzmanību Taņas tipiskajam slāviskajam izskatam. Visi viņu bija pieņēmuši kā pilntiesīgu tabora locekli.

Tagad sievietei ir vairāk nekā 27 gadi. Taboru, kas savulaik viņai sniedza nākotni un mīlestību, viņa joprojām uzskata par savu vienīgo ģimeni. Taņa ievēro čigānu tradīcijas un nekad tās negrasās nodot, kā reiz izdarīja viņas māte.

Mariju, kas viņu atveda uz taboru, jauniete nekad nav meklējusi. Viņai nav radniecīgu jūtu pret viņu. Taņai ir žēl vien par to, ka nav izdevies atrast savus brāļus un māsas. Tikai viņus sieviete gribētu atkal satikt.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

Pievienot komentāru