Māte no aizsaules katru nakti nāca pie dēla sapnī un no sava kapa uzdeva tikai vienu jautājumu

Mēs visi vismaz vienu reizi esam dzirdējuši, ka mūsu rīcība agri vai vēlu atgriezīsies kā bumerangs pie mums atpakaļ. Austrumos to sauc par karmu, kristietībā – samaksu par pagātnē izdarītajiem grēkiem. Mūsu nākamā dzīves stāsta varoņi nemaz neiedomājās, ka viss nāks atpakaļ. Bet tieši tas arī notika.

Dēla māte sasirga un viņas veselības stāvoklis strauji pasliktinājās. Savās pēdējās dzīves dienās māte dēlam lūdza tikai vienu – nepamest viņas slimo māsu, kuru visi uzskatīja par traku. Tieši tobrīd šī māsa sēdēja istabas stūrī pie sasirgušās māsas gultas un spēlējās ar lelli.

Šai sievietei bija 40 gadu, tomēr ģimene viņu nespēja pieņemt. Dēls uzskatīja, ka diez vai šai trakajai māsai, kā visi viņu sauca atradīsies vieta viņa ģimenē, jo viņa sieva šo 40 gadus veco sievieti nevarēja ciest.

Lasi vēl: “Kustini ātrāk savas kājas, vecenīt!” – jaunieši izsmēja nabaga vecmāmiņu. Bet tik līdz viņa atvēra savu somu, smiekli apklusa

Dēls mātei paskaidroja, ka nespēs viņu pieņemt ģimenē, tomēr māte atbildēja, ka pēc viņas nāves lielā māja paliek viņam, bet māsai ir sagatavojusi trīs istabu dzīvokli. Dēls bija nesaprašanā no kurienes mātei tik daudz naudas, tomēr izrādījās, ka viņa kādu laiku apkopj kādu gados vecu skolotāju.

Viņa bija vientuļa un māte viņai palīdzēja mājas darbos un ar zālēm. Un šī sieviete uz mātes pārrakstīja savu dzīvokli. Kad māte nomira dēls paņēma viņas māsu pie sevis. Par laimi, viņa nesaprata, ka ir zaudējusi savu māsu. Dzīvoklī, kurš bija atstāts viņai dēls jau bija sācis remontu, lai varētu viņu izīrēt.

Dēla sieva nevarēja kundzi paciest, jo tā uzvedās kā bērns – spēlējās ar lellēm un runāja pati ar sevi. Bet sievai visvairāk tracināja, ka trakā sieviete visu laiku smaidīja. Pēc pusgada pēc mātes nāves dēls pārrakstīja dzīvokli uz sevi. Mātes māsa parakstīja visus dokumentus, pat nenojaušot, kas tie ir.

Dēls visu laiku bija darbā, bet viņa sieva dienu pavadīja ņirgājoties par šo sievieti. Viņa ieslēdza viņu istabā un deva ēst tikai kaķu barību, jo uzskatīja viņu par dzīvnieku. Reiz sieva sadusmojās un izmeta visas viņas mantas aiz durvīm un arī viņu. Vīram pārnākot mājās viņa pateica, ka sieviete pati esot aizbēgusi.

Viņš viņu nemeklēja, tomēr naktī gulēt nevarēja, jo domāja uz kurieni viņa varēja aizbēgt. Viņai prāts bija kā 3 gadīgam bērnam. Sākot no šīs dienas katru nakti sapnī dēlu apciemoja mirusī māte, kura gulēja zārkā un teica, ka lūdza vien tikai pieskatīt viņas māsu. Pagāja nedēļa, bet katru nakti viens un tas pats sapnis.

Pagāja divi mēneši kopš šī māsa bija devusies prom un dēls nolēma pazvanīt krustmātei, lai noskaidrotu vai viņai ir kāda informācija. Krustmāte Olga nikna atbildēja, ka pirms diviem mēnešiem atrada viņu pie savas māsas kapa un viņa neko nesaprata kur atrodas. Olga viņu paņēma pie sevis.

Pagāja vēl divi mēneši un arī šī māsa nomira. Vīrietis pat neieradās uz viņas bērēm. Pagāja desmit gadi un tagad Mihails pat gulēja slimnīcas gultā ar smagu slimību. Sieva viņu neapciemoja, jo bija atradusi sev citu vīrieti. Reiz sieva ieradās pie viņa ar dokumentiem. Lūdza tos parakstīt, lai viņa varētu vadīt viņa biznesu.

Mihails parakstīja, bet tikai vēlāk noskaidrojās, ka viņš ar savu parakstu atteicās no savas lielās mājas. Nu māja piederēja sievai. Mihailam bija atlicis maz laika šajā pasaulē, tomēr neviens pat pie viņa neatnāca, lai vienkārši pasēdētu ar viņu pāris minūtes kopā.

Lūk, šādi negaidīti pavērsieni gadās arī šobrīd, tādēļ padomā par savu rīcību dažādās situācijās!

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

Pievienot komentāru