Ziņa par to, ka “Saskaņas” dome apstiprinājusi Latvijas baptistu draudžu savienības (LBDS) bīskapu emeritus Pēteri Sproģi kā Valsts prezidenta amata kandidātu, kā arī līderi vēlēšanu sarakstā Vidzemē bija pārsteigums gan politisko procesu vērotājiem, gan arī Sproģa ticības brāļiem, vēsta vadošais portāls Latvijā la.lv
Tā atzina “LA” aptaujātie baptisti – mācītāji Edgars Mažis, Elmārs Pļaviņš, teoloģijas doktors Ilmārs Hiršs, draudžu piederīgie Kristaps Vestmanis un Jurģis Šuba. Vērtējumi – no piesardzīga: “drīzāk negatīvs pārsteigums” līdz kategoriskam “neizprotami, šokējoši!”
Latvijas Baptistu draudžu savienības padome pirmdien rīkos ārkārtas sēdi, lai lemtu, kā šo Sproģa soli skaidrot draudzēs. Jo draudžu piederīgie saviem dvēseļu ganiem jautā, piemēram, “Vai Sproģa solis pieslieties partijai “Saskaņa” ir tikai naivums vai vēl kas cits?”, “Vai viņš nesaprot, ka būs izmantojams instruments “Saskaņas” rokās?” Latvijas baptistu draudžu savienības satversmē noteikts, ka tā kā juridiska persona “neiesaistās politisko partiju dibināšanā un darbībā, bet neierobežo dalībnieku draudzes locekļu līdzdalību politiskajās partijās, nenesot atbildību par dalībnieku draudzes locekļu darbību tajās”.
Pēc LBDS ziņām, pašlaik 91 draudzē apvienojušies 6468 baptisti. Taču Pēteri Sproģi labi pazīst plašāka sabiedrība. Gan kā evaņģēlija vēsts sludinātāju ekumēniskos dievkalpojumos (tieši bīskaps Sproģis Rīgas Domā pēc Zolitūdes traģēdijas uzrunāja tuviniekus zaudējušos piederīgos), gan daudzbērnu ģimenes tēvu, ko aprakstījuši kā sieviešu žurnāli, tā citi mediji.
Viņa radinieks, arī baptistu mācītājs Almers Ludvigs, ir bijis Rīgas vicemērs. P. Sproģis kā baptistu pārstāvis darbojies Rīgas pilsētas kristīgo lietu padomē.
Par Sproģa iešanu politikā tika vēstīts nākamajā dienā pēc jaunā LBSD bīskapa Kaspara Šterna amatā ievešanas dievkalpojuma. Pirmajā brīdī šķita – protams, ja 45 gadus vecajam Sproģim pēc 12 gadiem jeb bīskapa amatā nokalpotiem trim termiņiem jākļūst par “emeritēto” (ko parasti attiecina uz pensiju nopelnījušiem), tad skaidrs, cilvēkam vajadzīgi jauni izaicinājumi. Taču, kā apstiprina LBDS padomes loceklis Ilmārs Hiršs, nekandidēt uz nākamo termiņu bīskapa amatā bija Sproģa lēmums, kas pausts jau pirms vairākiem mēnešiem. I. Hiršs savu kādreizējo teoloģijas studentu P. Sproģi vēl martā lūdzis kandidēt. Taču atbilde bijusi “nē”.
Profesors I. Hiršs savā interneta mājas lapā (hirss.lv) velta skarbus vārdus “Saskaņas” ideoloģijai, sakot, ka Sproģa piesliešanās šai partijai daudziem bija ļoti negaidīta, pārsteidzoša un, pat šokējoša. Kā kristietis viņš norāda, ka nav tiesīgs nosodīt sava bijušā bīskapa un studenta lēmumus: “Ceru, ka viņš visus šos jautājumus ir nopietni pārdomājis, sajutis savā sirdī patiesu Dieva aicinājumu un viņa lēmuma pamatā nav paša ambīcijas, vēlme veidot karjeru, par katru cenu tikt „pie siles”, finansiāli apsvērumi vai vēl kas cits. Varu tikai pateikt, ka es kā mācītājs, LBDS padomes loceklis un vienkāršs kristietis viņa lēmumu neatbalstu un no tā norobežojos”.
