Šis būs reāls dzīves stāsts. Ārsts kurš stāstīja šo atgadījumu nespēja noslēpt savus smieklus un smīnus.
Ir tāda paruna: kurš armijā ir dienējis, tas cirkā nesmējās. Šī situācija dzemdību nodaļā ilgi tika apspriesta.
Šis būs reāls dzīves stāsts. Ārsts kurš stāstīja šo atgadījumu nespēja noslēpt savus smieklus un smīnus.
Šis atgadījums notika 1998. gadā. Pie mums uz dzemdību namu atveda meiteni no klusa un tāla ciematiņa. Viņai laiks dzemdēt, bet viņa nav noskuvusies.
No laukiem tā teikt! Pēc apskates liku viņai doties noskūties uz vannas istabu un kā palīdzi sanitāri iedevu.
Jo vēders taču liels un redzēt tur ”apakšā” grūti. Meitene atteicās no palīdzības teikdama, ka pati ar visu lieliski tiks galā. Noteikti vienkārši kautrējās. Tad arī viss trakums tikai sākās…
Meitene ieslēdzās vannas istabā. Parasti šī procedūra ilgs aptuveni 15 minūtes. Meitenes nebija ne pēc 15 minūtēm, ne arī pēc 30 minūtēm. Sanitāre sāka nervozēt, sāka klauvēt pie durvīm, piedāvāja palīdzību.
Lasi vēl: Pēc šīm pazīmēm ir viegli noteikt kurš ir ļoti labs ārsts, kuram vari droši uzticēt rūpes par savu veselību
Meitene atteicās un teica, ka viss ir kārtībā un tūlīt jau beigs. Šajā laikā jau pie vannas istabas durvīm atradās viss personāls. Interesanti taču, ko tur tik ilgi var darīt!
Un lūk, durvis attaisās un no telpas iznāk lauku skaistule noskūta pilnībā un pat bez uzacīm! Bet galvenais ”tur apakšā” tā arī palika nenoskūts. Galvenais ārsts pēc šīs situācijas vēl pusstundu nespēja strādāt smieklu dēļ…
Lūk, ar ko es tik darbā nesaskaros! Ha, ha!