Šis incidents noticis vienā no pamestajiem ciemiem. Man patīk izpētīt pamestās mājas, tajās ir sava atmosfēra, it kā tu atrodies laikā, kad dzīve šeit ritēja pilnā sparā.
Dažreiz šī sajūta pāriet līdz zosādai. Man patīk apskatīties šajās pamestajās mājās agrāk kā dzīvoja citi. Ir tik retas dienas, kad apnīk gan šīs mājas, gan staigāšana ar metāla detektoru un tā vien gribas atpūsties no šī visa un papildināt savu hobiju ar kādu dažādību.
Paņēmu pārtiku, paņēmu līdzi ūdeni un braucu uz ciemu. Te vēl ir palikušas daudzas pussabrukušas mājas, tāpēc braukšu uz šejieni vairākas reizes, ja ziema nav īpaši sniegota, tad var apskatīties arī ziemā.
Māja, kuru nolēmu apskatīt, izrādījās maza, iekšā protams viss ir ačgārni, skaidrs, ka vairākās vietās jumts jau stipri tek, kas nozīmē, ka māja drīzumā var izvērsties kā kāršu namiņš. Šādās mājās jābūt ļoti uzmanīgiem un labāk staigāt pa pāriem.
Atradu mazu kastīti, kur iekšā atradās vecas drēbes un sāku to pētīt. Uz šis atradums man iekrita sirdī. Glīti ietītas blīva auduma gabalā bija PSRS laika medaļas un nozīmītes. Man trīcēja rokas!
Lieliskā stāvoklī ir arī šī nozīmīte. Emaljas ir neskartas, ar tapu piestiprinātas pie drēbēm. Lieliska nozīmīte, kura ir vērtīga!
Lasi vēl: Es ar biedriem izpētīju kādas mājas pagrabu. Pēkšņi ieraudzījām tuneli. Tas, ko tur uzgājām, bija vairāk nekā intereses vērts!
[…] Pamestā mājā es atradu kastīti, sāku to pētīt un ieraugot šo man pat sāka trīcēt rokas! […]