Atsaucoties uz 28.jūlijā Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio portālā lsm.lv publicēto ziņu “Arodbiedrībai aizdomas par Latvijas statistikas atskaitēs nepatiesiem izdevumiem veselības aprūpei”1, kā arī publikācijām citos medijos, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) norāda, ka sadarbība ar datu lietotājiem vienmēr ir bijusi svarīga, lai nodrošinātu korektu statistisko datu pielietošanu konkrētu problēmu risināšanai. CSP jau iepriekš tika saņēmusi jautājumus par rādītāja “Izdevumi veselības aprūpei” aprēķināšanas metodoloģiju un ir klātienē tikusies ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA), kā arī rakstiski sniegusi informāciju, lai izskaidrotu nacionālo kontu metodoloģiju (EKS 20102).
CSP norāda, ka nacionālo kontu sistēmā vienlaicīgi eksistē divi rādītāji:
1) vispārējās valdības izdevumi3 (tai skaitā sadalījumā pa funkcijām (COFOG));
2) vispārējās valdības galapatēriņa izdevumi4.
Vispārējās valdības izdevumi norāda uz vispārējās valdības institucionālā sektora lielumu, tādējādi ļaujot veikt starpvalstu salīdzinājumu par vispārējās valdības kopējiem izdevumiem vai izdevumiem tieši veselības aprūpei.
Vispārējās valdības galapatēriņa izdevumus aprēķina no kopējās valdības izlaides, atņemot preču un pakalpojumu pārdošanas ieņēmumus, kā arī pieskaitot sociālos pārvedumus natūrā caur tirgus ražotājiem. Vispārējās valdības galapatēriņa izdevumi ir iekšzemes kopprodukta izlietojuma puses komponente, kas raksturo valdības saražoto preču un pakalpojumu izlietojumu sabiedrības labā.
Piemēram, 2018.gadā vispārējās valdības izdevumi veselībai bija 1 172 miljoni eiro, savukārt vispārējās valdības galapatēriņa izdevumi veselībai – 847 miljoni eiro.
Visas Eiropas Savienības dalībvalstis savus datus aprēķina pēc vienotas metodoloģijas (šobrīd EKS 2010), tādējādi nodrošinot datu savstarpēju salīdzināmību. Koordinējošā loma metodoloģijas izstrādē un piemērošanā Eiropas statistikas sistēmā ir Eiropas Savienības Statistikas birojam Eurostat. Eiropas statistikas sistēmas eksperti nepieciešamības gadījumā savstarpēji apmainās ar viedokļiem par metodoloģijas interpretāciju konkrētiem gadījumiem, kā arī atsevišķos gadījumos arī Eurostat speciālisti sniedz savu viedokli. Turklāt Eurostat regulāri īsteno arī dialogvizītes uz dalībvalstīm, lai klātienē gūtu pārliecību par korektu metodoloģijas pielietojumu.
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013.gada 21.maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā
3 EKS 2010: “8.100. Valdības izdevumos ir šādas EKS kategorijas, kas ierakstītas vispārējās valdības kontu izlietojuma pusē, izņemot D.3, kurš ierakstīts vispārējās valdības kontu resursu pusē: P.2 Starppatēriņš; P.5 Bruto kapitāla veidošana; D.1 Darba ņēmēju atalgojums; D.29 Citi maksājamie ražošanas nodokļi; D.3 Maksājamās subsīdijas; D.4 Maksājamais īpašuma ienākums; D.5 Ienākuma, mantas u. tml. kārtējie nodokļi; D.62 Sociālie pabalsti, kas nav sociālie pārvedumi natūrā; D.632 Sociālie pārvedumi natūrā – tirgū iegādāta produkcija; D.7 Citi kārtējie pārvedumi; D.8 Korekcija sakarā ar pensiju tiesību pārmaiņām; D.9p Maksājamie kapitāla pārvedumi; NP Neražoto aktīvu iegādes mīnus atsavinājumi”
4EKS 2010: “3.98 Valdības galapatēriņa izdevumos (P.3) ietilpst divu kategoriju izdevumi, kas ir līdzīgi tiem izdevumiem, kādi ir MABO: a) pašas vispārējās valdības saražoto preču un pakalpojumu vērtība (P.1), izņemot kapitāla pašveidošanu (atbilst P.12), tirgus izlaidi (P.11) un maksājumus par ārpustirgus izlaidi (P.131); b) vispārējās valdības nopirktās preces un pakalpojumi, ko ražo tirgus ražotāji un ko nepārveidotus piedāvā mājsaimniecībām kā sociālos pārvedumus natūrā (D.632). Vispārējā valdība maksā par šīm precēm un pakalpojumiem, ko pārdevēji sniedz mājsaimniecībām.”