Eiropas tirgi piektdienas rītā bija mīnusos pēc tam, kad Ķīna solīja vajadzības gadījumā atriebties par Donalda Trampa papildu 10% tarifu paaugstināšanu.
Viseiropas Stoxx 600 indekss, Vācijas DAX, Francijas CAC 40 un FTSE 100 Londonā piektdienas rītā piedzīvoja kritumu, jo globālās tirdzniecības bažas nomāca tirgus pēc tam, kad Ķīna solīja atriebties pret ASV prezidenta Donalda Trampa draudiem paaugstināt tarifus no šīs valsts produktiem līdz 20%.
Arī Āzijā akcijas naktī pēc sākotnējā paziņojuma atkāpās, Japānas, Honkongas un Dienvidkorejas indeksiem samazinoties par vairāk nekā 2%, jo ASV prezidents Donalds Tramps arī solīja virzīt uz priekšu 25% muitas tarifus importam no Meksikas un Kanādas.
Tokijas Nikkei 225 indekss zaudēja 2,9%, samazinoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām. Datoru mikroshēmu testēšanas iekārtu ražotājs Advantest samazinājies par 8,8%, cits iekārtu ražotājs Disco Corp zaudēja 10,3% un Tokyo Electron shed par 4,5%.
Honkongas Hang Seng indekss samazinājās par 3,4% līdz 22 905,52, bet Shanghai Composite indekss zaudēja 2% līdz 3320,90.
Attiecībā uz importu no Kanādas un Meksikas, Tramps ceturtdien sacīja, ka “ierosinātie tarifi, kas stāsies spēkā 4.martā, patiešām stāsies spēkā, kā plānots.”
Ķīnas Tirdzniecības ministrija piektdien nāca klajā ar paziņojumu, protestējot pret Trampa lēmumu par 10% paaugstināt tarifus importam no Ķīnas, sakot, ka tas pārkāpj starptautiskās tirdzniecības noteikumus un palielinās “slogu Amerikas uzņēmumiem un patērētājiem un iedragās globālās rūpniecības ķēdes stabilitāti”.
Dienvidkorejas Kospi atkāpās par 3,4% līdz 2532,78. Tikmēr Austrālijā S&P/ASX 200 nokritās par 1,2% līdz 8172,40.
“Investori joprojām ir pārspīlēti pēc prezidenta Donalda Trampa negaidītā paziņojuma par 25% tarifu Kanādas un Meksikas importam, kas stāsies spēkā 4. martā. Šis solis, kā arī palielināti nodokļi precēm no Ķīnas un Eiropas Savienības, ir radījis bažas par pretpasākumiem, vēl vairāk traucējot globālās piegādes ķēdes un korporatīvos ienākumus,” sacīja Nīms Aslams, Zaye Markets Euro Investīciju nodaļas vadītājs.
ASV ceturtdien S&P 500 noslīdēja par 1,6% līdz 5861,57 punktiem, bet indekss Dow Jones Industrial Average nokritās par 0,4% līdz 43 239,50 punktiem. Nasdaq saliktā vērtība kritās par 2,8% līdz 18 544,42.
S&P 500 ir samazinājies piecās no pēdējām sešām tirdzniecības sesijām pēc tam, kad pagājušajā nedēļā uzstādīja visu laiku augstāko līmeni. Bažas par ASV ekonomikas perspektīvām lielā mērā ir izraisījušas kritumu, tostarp bažas par to, kā tarifi varētu pasliktināt inflāciju un valdības darbinieku masveida atlaišana varētu palielināt bezdarbu.
Šāda nenoteiktība rada spiedienu arī uz Federālo rezervju sistēmu, kurai ir maz instrumentu, lai palīdzētu ekonomikai, kurā izaugsme palēninās un vienlaikus pieaug inflācija.
Vismaz šobrīd šķiet, ka ASV ekonomika ir stabilā stāvoklī. Atsevišķā ziņojumā teikts, ka pagājušajā nedēļā vairāk ASV strādnieku pieteicās bezdarbnieka pabalstiem. Lai gan šis skaitlis ir trīs mēnešu augstākais līmenis, tas joprojām ne tuvu nav bijis iepriekšējās lejupslīdes laikā.
ASV dolāra kurss ceturtdienas vakarā pieauga līdz 150,03 Japānas jenām no 149,82 jenām. Eiro kurss noslīdēja līdz 1,0390 USD no 1,0401 USD. Tikmēr mārciņa vakar pakāpās vēl vienu soli zemāk par dolāra kursu, bet turpina ralliju uz eiro.