Paredzams, ka līdz šā gada beigām attīstības valstīs tiks reģistrētas vājākās ilgtermiņa izaugsmes prognozes kopš 2000. gada, ceturtdien paziņoja Pasaules Banka.
Šajā gadījumā attīstības valstis ietver visas valstis, kas nav klasificētas kā attīstītās valstis.
Saskaņā ar Pasaules Bankas jaunāko ziņojumu nākamajos divos gados izaugsme šajās teritorijās saglabāsies aptuveni 4 % līmenī.
Salīdzinājumā ar globālo izaugsmi, kas gan 2025., gan 2026. gadā tiek prognozēta 2,7 % apmērā, attīstības valstis, šķiet, uzrāda pārspīlējumus. Tomēr to progress joprojām ir lēnāks, salīdzinot ar to vēsturisko izaugsmes līmeni.
Pasaules Banka norādīja, ka laikposmā no 2000. līdz 2010. gadam attīstības valstu ekonomikas pieauga visstraujāk kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem. Pēc tam 2008. un 2009. gada finanšu krīze apturēja šo izaugsmi, kavējot tirdzniecību, ieguldījumus un valstu ekonomisko integrāciju.
Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ieplūde attīstības valstīs – kā daļa no IKP – tagad ir aptuveni uz pusi zemāka nekā 2000. gadu sākumā, norādīja Pasaules Banka.
Ziņojumā piebilsts, ka 2024. gadā jaunie globālās tirdzniecības ierobežojumi bija piecas reizes lielāki nekā vidēji no 2010. līdz 2019. gadam.
Ņemot vērā to, ka Baltajā namā ar 20. janvāri ieradīsies jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps, visticamāk, arī turpmākajos gados pieaugs starptautiskās tirdzniecības spriedze.
Republikāņu līderis ir nosaucis vārdu “tarifs” par “skaistāko vārdu vārdnīcā” – un ir draudējis ar nodevām ārvalstu precēm, kas ievestas no tādām valstīm kā Ķīna un Meksika.
Nākotnē gaidāmi vēl citi izaicinājumi
Pasaules Banka ceturtdien brīdināja, ka nepietiekamā izaugsme attīstības valstīs būs nepietiekama, lai būtiski risinātu nabadzības problēmu un sasniegtu attīstības mērķus.
Pēc grupas aplēsēm līdz 2030. gadam galējā nabadzībā joprojām dzīvos 622 miljoni cilvēku. Aptuveni tikpat daudz cilvēku cietīs no bada un nepietiekama uztura.
Attīstības valstu ekonomikas ir kļuvušas arī savstarpēji atkarīgākas, kas nozīmē, ka izaugsmes tempu palēninājumam ir plaša ietekme. Vairāk nekā 40 % preču no šīm teritorijām nonāk citās attīstības valstīs, kas ir divreiz vairāk nekā 2000. gadā.
Laikposmā no 2019. līdz 2023. gadam uz šīm valstīm tiks pārskaitīti arī 40 % no pasaules naudas pārvedumiem – salīdzinājumā ar 30 % gadsimta pirmajā desmitgadē.
Nākotnē attīstības valstu tautsaimniecības tomēr saskarsies ar vēl lielākiem šķēršļiem paplašināšanās procesā, norādīja Pasaules Banka.
“Nākamie 25 gadi attīstības valstīm būs grūtāki nekā iepriekšējie 25 gadi,” sacīja Pasaules Bankas grupas galvenais ekonomists un vecākais viceprezidents attīstības ekonomikas jautājumos Indermits Gils.
Papildus tam Pasaules Banka uzsvēra pastāvīgas inflācijas draudus, kas varētu aizkavēt procentu likmju samazināšanu un tādējādi palēnināt investīcijas.
Iemesli cerībām
Ceturtdienas ziņojumā izklāstīti līdzekļi izaugsmes perspektīvu uzlabošanai, jo īpaši norādot, ka tirdzniecību varētu veicināt, uzlabojot transporta infrastruktūru un standartizējot muitas procesus.
Uzmanība jāpievērš arī investīciju palielināšanai un darbaspēka potenciāla atraisīšanai, norādīja Pasaules Banka. Viens no veidiem, kā to panākt, būtu palielināt sieviešu līdzdalību darba tirgū.
Ziņojumā arī pausts cerīgs viedoklis, ka pasaules ekonomika varētu attīstīties labāk, nekā gaidīts, jo īpaši, ja ASV un Ķīna spēs paātrināt izaugsmi. Ķīnas ekonomika pašlaik saskaras ar lielām problēmām, jo nekustamā īpašuma krīze un vājš patērētāju pieprasījums kavē ekonomikas izaugsmi.
Pasaules Banka norādīja, ka šo situāciju varētu palīdzēt mainīt turpmāki stimulēšanas pasākumi. Ziņojumā piebilsts, ka ASV spēcīgās izaugsmes, kas joprojām ir iespējama, ietekme varētu būt “īpaši izteikta”.