Pekina sola “cīnīties līdz galam”, jo Tramps draud ar 50% paaugstinātiem tarifiem

Pekina paziņoja, ka “cīnīsies līdz galam” pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps draudēja uzlikt papildu 50% tarifus visam Ķīnas importam. Tirdzniecības kaonflikts starp abām pasaules lielākajām ekonomikām saasinājās, abām pusēm izrādot nelielu tieksmi uz sarunām.

Tramps jau pagājušajā trešdienā bija paziņojis par jauniem tarifiem, tostarp 34% importa nodevām Ķīnas precēm. Atbildot uz to, Ķīna divas dienas vēlāk noteica 34% tarifus ASV precēm. Pirmdien Tramps brīdināja par papildu tarifiem, ja Ķīna neatcels savus atbildes tarifus.

“Ja Ķīna līdz rītdienai, 2025. gada 8. aprīlim, neatcels savu 34% pieaugumu, kas pārsniedz jau tā ilgtermiņa tirdzniecības pārkāpumus, ASV noteiks Ķīnai PAPILDU tarifus 50% apmērā, sākot ar 9. aprīli,” viņš publicēja sociālajos medijos. Ja tas tiktu pieņemts, Ķīnai būtu jāsaskaras ar kumulatīviem tarifiem 104% apmērā, kas ietvertu pašreizējos 20% ASV tarifus, nesen paziņotos 34% un papildu 50%.

Atbildot uz to, Ķīnas Tirdzniecības ministrija sacīja: “ASV draudi eskalēt tarifus Ķīnai ir kļūda papildus kļūdai,” piebilstot: “Ja ASV uzstāj uz savu ceļu, Ķīna cīnīsies līdz galam.” Ministrija mudināja ASV atrisināt domstarpības, izmantojot vienlīdzīgu dialogu, kura pamatā ir savstarpēja cieņa.

Iepriekš Tramps Izraēlas premjerministram Bendžaminam Netanjahu sacīja, ka neapsver plānoto tarifu apturēšanu, kamēr ir atvērts sarunām. Tomēr viņš atkārtoti pauda draudus Ķīnai noteikt papildu 50% tarifus.

Tramps arī preses konferencē norādīja, ka nepieņems ES piedāvājumu par nulles tarifiem automašīnām un rūpniecības precēm. “Eiropas Savienība mums ir bijusi ļoti slikta. Viņiem būs jāpērk sava enerģija no mums, jo viņiem tā ir vajadzīga, un viņiem tā būs jāpērk no mums. Viņi to var nopirkt, mēs varam izsist 350 miljardus ASV dolāru vienā nedēļā.”

ES ir atteikusies no plāna noteikt 50% atbildes tarifus amerikāņu viskijam, tā vietā ierosinot 25% tarifus dažām ASV precēm, kas ir pretpasākums Trampa 25% importa nodevām tēraudam un alumīnijam.

Āzijas tirgi atgūstas

Āzijas fondu tirgi atguvās no nesenā tirgus satricinājuma, iespējams, sakarā ar kritieniem pēc pagājušajā nedēļā notikušajām intensīvajām izpārdošanām. Kāpumu veicināja arī cerības uz sarunām par tarifiem starp ASV un tās tirdzniecības partneriem.

Japānas etalons Nikkei 225 pēc pirmdienas noslīdēšanas līdz zemākajam līmenim 18 mēnešu sākumā uzlēca virs 6%. Japāna trešdien tiksies ar ASV tirdzniecības pārstāvi Džeimisonu Grīru pēc Japānas premjerministra Šigeru Išibas un prezidenta Trampa telefonsarunas pirmdien.

Ķīnas Hang Seng indekss palielinājās pat par 3,7%, pirms tika samazināts pieaugums, jo valsts fondi iejaucās Ķīnas akciju atbalstam. Investori arī palielināja savas likmes uz vairāk stimulēšanas pasākumiem, ko ieviesīs Pekina.

Ķīnas piecu gadu procentu likmju mijmaiņas darījumi nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2020. gada, kas liecina par turpmāku monetārās politikas mīkstināšanu. Ķīnas Tautas banka noteica Ķīnas juaņas kursu pret ASV dolāru līdz vājākajam līmenim kopš 2023. gada septembra, lai atbalstītu tās eksportu.

Turklāt Austrālijas ASX 200 atlēca par 1,9%, ko noteica kalnrūpniecības akcijas, savukārt Dienvidkorejas Kospi indekss nedaudz pieauga.

Arī ASV biržu fjūčeru cenas pieauga ar trīs etaloniem, tostarp S&P 500, Dow Jones Industrial medium un Nasdaq Composite, visi pieauga par vairāk nekā 1%. Plašais atsitiens pasaules akciju tirgos izraisīja līdzīgas kustības Eiropas akcijās.

Tomēr analītiķiem ir aizdomas par atsitiena ilgtspēju. “Es neliktu likmi, ka māja būs noturīga, ja vien mēs nesaņemsim izšķirošu politikas virzienu,” savā piezīmē rakstīja Maikls Brauns, Pepperstone vecākais pētniecības stratēģis.