Tajā vakarā vecāki lēma, ko ar mums, jauniem un dumjiem, iesākt. Esmu viņiem bezgala pateicīga, ka viņi nepameta mūs pašus tikt galā ar savām problēmām, nelika veikt abortu, bet gan izlēma mums palīdzēt un atbalstīt it visā.
Grūtniecība noritēja ļoti viegli, es nebiju pametusi mācības, pēc tam sekoja īslaicīga slimības lapa un dzemdību nama palāta. Mūsu Marija bija piedzimusi precīzi noteiktajā laikā, gaišais eņģelītis ar matu cirtām un spilgti zilām acīm.
Pirmo reizi ieraugot mūsu mazulīti, vecmāmiņas un vectētiņi nespēja ne aci atraut no viņas un ļoti ilgi strīdējās, kuram tiks tas gods aiznest princesīti uz mašīnu un kurš turēs viņu rokās.
Mana mamma aizgāja dekrētā manā vietā, bet es atgriezos pie mācībām. Reizēm nācās burtiski izkarot mūsu meitiņas uzmanību, jo visi to tik vien darīja, kā ucinājās ar viņu, jo tomēr viņa bijusi vienīgā mazmeita, arī Vlads bija ļoti pieķēries meitai.
Lasi vēl: Tas ir pilnīgi neticami! Lūk, kāpēc nedrīkst iet ciemos tukšām rokām
Šobrīd Marija ir 5 gadi, mums ir brīnišķīga ģimene, ļoti mīloša un draudzīga. Esmu bezgala pateicīga mūsu vecākiem par atbalstu, par to, ka mēs ar vīru ieguvām augstāko izglītību, mums ir labs darbs, bet pats galvenais, mums ir mūsu mazulīte, un es pat nespēju iedomāties, kā mēs dzīvotu un izdzīvotu bez viņu palīdzības.
Mūsu vecākā paaudze jau dod aktīvus mājienus, ka nu ir pienācis laiks arī mazdēlam, savukārt mēs ar vīru esam sarūpējuši viņiem īstu pārsteigumu, tikai vajag vēl nedaudz laika, lai varētu oficiāli apstiprināt grūtniecības iestāšanos.
Avots: