Pieredzes apmaiņas brauciens uz Norvēģiju

Rīgas pilsētas pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) īsteno projektu “Sociālie pakalpojumi un aprūpe personām ar demenci Ziemeļvalstīs” (Nr.PA-GRO-1147); turpmāk – Projekts) Ziemeļu Ministru padomes biroja administrētās Ziemeļu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Valsts administrācija” projektu konkursa ietvaros.

Projekta mērķis ir iegūt jaunas zināšanas par pakalpojumu organizēšanu un attīstīšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem ar demenci Norvēģijā un Dānijā, lai uzlabotu un attīstītu Rīgas pašvaldības pakalpojumus un uzlabotu dzīves kvalitāti cilvēkiem ar demenci sociālās aprūpes institūcijās.

Projekts sekmē Rīgas pašvaldības starptautisko sadarbību ar ziemeļu kaimiņu pašvaldībām, kā arī veicina Rīgas pašvaldības starpinstucionālo sadarbību, jo pieredzes apmaiņā dosies gan Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvji, gan ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu “Mežciems”, Gaiļezers” un “Stella maris” vadītāji un darbinieki.

Īstenojot Projektu astoņi Rīgas pašvaldības Labklājības departamenta un padotības iestāžu – ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestāžu pārstāvji laika periodā no 01.10.2018. līdz 04.10. 2018. devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Oslo pašvaldību Norvēģijā.

Pieredzes apmaiņas brauciena laikā tās dalībnieki apmeklēja “Oslo profesionālās attīstības un pētniecības centru” (turpmāk – Centrs), kas galvenokārt nodrošina apmācības profesionāļiem, kuri strādā ar dementiem cilvēkiem, taču specializētu izglītošanu var nodrošināt arī speciālistiem, kuri nav tieši iesaistīti sociālo vai veselības pakalpojumu nodrošināšanā, piemēram bibliotekāriem, aptiekāriem, u.c. Oslo ir izstrādāts Demences plāns 2014.-2019.gadam “Laba dzīve Oslo pašvaldībā cilvēkiem ar demenci”. Plāna galvenais mērķis ir veidot cilvēkiem ar demenci draudzīgu sabiedrību un rast iespēju paildzināt cilvēku ar demenci iespējami ilgāku dzīvi mājās. Plāns aptver dažādas jomas: pilsētas attīstību, kultūru, biznesu, veselības aprūpi un izglītību un paredz aktivitātes četros galvenajos virzienos: nodrošināt pakalpojumus un informāciju cilvēkiem ar demenci ikdienas līmenī, veicināt sabiedrības izpratni par demenci pilsētas un sabiedrības līmenī; nodrošināt uz individuālu cilvēku vērstu veselības aprūpi un sniegt atbalstu dementu cilvēku radiniekiem. Tikšanās laikā tika minēts, ka grūtības sniegt pakalpojumus cilvēkiem ar demenci Oslo pilsētā rada tas, ka šie cilvēki bieži vien dzīvo vieni un izolēti, kā ar pārstāv dažādas nacionalitātes. Oslo tiek veidoti muzeji un bibliotēkas, kas ir draudzīgas cilvēkiem ar demenci. Jāņem vērā, ka Norvēģijā pakalpojumi demences problēmas risinājumam primāri ir veselības aprūpes atbildība. Norvēģijā veselības aprūpi nodrošina pašvaldība, līdz ar to pakalpojumu saturu vieglāk veidot, nodrošinot veselības un sociālā satura integrāciju. Lai nodrošinātu iespējami pilnvērtīgāku aprūpi mājās, tiek meklētas iespējas, kā nodrošināt 24 stundu aprūpi mājās gadījumos, kad tas ir nepieciešams. Plāns paredz arī pasākumus, kā uzlabot ilgstošās aprūpes pakalpojumus un nodrošināt jēgpilnu dzīvi pansionātos. Apmeklējuma laikā bija iespēja iepazīties arī “Almas māju” – demonstrācijas un apmācību telpām, kas iekārtotas kā dzīvoklis vecāka gadagājuma cilvēkam un cilvēkam ar demenci. “Almas māja” izveidota, lai sniegtu informāciju trīs galvenajām mērķa grupām – sabiedrībai (kaimiņiem, bērniem, tuviniekiem, vecvecākiem), veselības aprūpes speciālistiem un lēmumu pieņēmējiem (t.sk. žurnālistiem). “Almas māja” demonstrē, kādā veidā pareizi izvietot mēbeles, kādas labklājības tehnoloģijas var tikt izmantotas šādu cilvēku vajadzībām, t.sk. ierīce, kura atgādina, ka laiks iedzert zāles, pielāgotas TV pultis, matracis, kurā ierīkots sensors, ārdurvju drošības poga u.c.

Oslo tiek īstenotas dažādas iniciatīvas cilvēkiem ar demenci. Piemēram, alcheimera slimniekiem tiek nodrošināts “draugs”/ mentors, kura uzdevums ir palīdzēt ikdienas gaitās- pavadīt uz veikalu, iziet ārā pastaigāties. Plaši tiek organizēts un nodrošināts brīvprātīgo darbs dienas centros un aprūpes centros. Tiek nodrošināta iespēja, ka cilvēki tiek atvesti un nogādāti mājās pēc dienas centra apmeklējuma. Dienas centri strādā līdz pulksten 14:00. Vajadzības gadījumā dienas centri piedāvā arī iespēju nakšņot. Dienas centri ir liels atbalsts cilvēku ar demenci piederīgajiem, jo ļauj viņiem iesaistīties darba tirgū. Daudz tiek strādāts arī ar klientu piederīgajiem, tiek veidotas atbalsta grupas, kopīgi pasākumi. Katrā no 15 Oslo rajoniem ir cilvēks, kas strādā veselības jomā, nodrošinot demento cilvēku jautājumu koordinēšanu. Ar dementajiem cilvēkiem institūcijās strādā medicīnas māsas, medmāsu palīgi, fizioterapeiti, mūzikas terapeiti, darba terapeiti, nozīmīga loma ir veselības aprūpes speciālistiem. Lai nodrošinātu ilgāku palikšanu dzīvesvietā, ir izveidota 6 cilvēku komanda (dažādi speciālisti, kas dodas pie cilvēka uz mājām un izstrādā atbalsta un integrācijas programmu, pielāgo izmantojamās labklājības tehnoloģijas).

Apmeklējot Frogner rajona (viens no 15 Oslo administratīvajiem rajoniem) Sociālo pakalpojumu centru, tā pārstāvji norādīja, ka viņu darbības priekšrocība ir tā, ka vienā mājā atrodas vairākas struktūras, kuras atbild par noteiktām jomām, jo šādi ir vieglāk organizēt sadarbību starp dažādiem sektoriem. Oslo aktīvi tiek ieviesta un īstenota veciem cilvēkiem draudzīga politika. Rajonā ir dienas aprūpes centri cilvēkiem ar demenci. Apmeklējot šādus centrus nevajag iesniegumu un arī ārsta izziņu. Centra uzdevumos ietilpst motivēt cilvēkus saņemt arī veselības aprūpes pakalpojumus. Dienas centru vidēji apmeklē 2-3 dienas nedēļā. Pašvaldībā noteikts, ka pie cilvēkiem, kuri sasnieguši 80 gadus, pie katra jāiet uz mājām un jāsniedz informācija par pieejamo atbalstu.

Oslo ir divi aprūpes nami, kuri ir tikai personām ar demenci un ir arī tādi, kuros vecāki cilvēki uzturas kopā ar dementiem cilvēkiem. “¨kern aprūpes centra” pārstāves viedoklis ir, ka centriem ir jāspecializējas, jo prakse rāda, ka speciālisti no kopējiem aprūpes centriem nāk mācīties specifiskās prasmes un attieksmes darbā ar dementiem klientiem. Centrā dzīvo 56 klienti, kuru dzīve tiek organizēta 6 grupās pa 8 cilvēkiem. Aprūpētāju uzdevums ir iesaistīt un aktivizēt klientus. Pat tad, ja klients nevar tieši iesaistīties pusdienu gatavošanā, viņam ir iespēja būt klāt – viņš var vērot gatavošanas procesu, sajust smaržu. Centra personālam tiek nodrošināti kulinārijas kursi. Galvenais izaicinājums ir panākt, lai personāls pieņem šo filozofiju, ka centrā ir klients un viņa specifiskās vajadzības. Dzīve ģimeniskā vidē ir arī parādījusi, ka cilvēkiem samazinās izlietoto medikamentu klāsts. Aprūpes centrā ir 2 dārzi, kurā dzīvo vistas, truši, centrā ir daudz zivju akvāriji. Tiek izmantota arī canis terapija. Centrā pievērš lielu uzmanību mēbeļu izvietošanai. Aprūpes centra pagrabstāvā ir izveidots restorāns un bārs, kur uz maiņām strādā centra darbinieki un viņi iejūtas pavāru un viesmīļu lomās. Klienti par restorāna apmeklējumu nemaksā, bet piederīgie gan maksā paši. Centra pirmajā stāvā ir izvietots Dienas centrs 17 personām, kurā tiek piedāvātas vairākas brīvā laika aktivitātes un nodarbības, kuras organizētas dažādu klubu (mūzikas, kulinārijas) veidā.

Oslo pašvaldība aktīvi darbojas nacionālajā, ziemeļvalstu un Eiropas (t.sk. EUROCITIES) sadarbības līmenī. Oslo aktīvi tiek ieviesta un īstenota veciem cilvēkiem draudzīga politika. Oslo īsteno plānu, kura galvenās sadaļas veido fiziskās aktivitātes, transports, mājoklis, līdzdalība sabiedriskajā dzīvē, komunikācija un līdzdalība, veselība un sociālie pakalpojumi.

Pieredzes apmaiņas brauciens sniedza iespēju klātienē tikties ar nozares profesionāļiem un uzzināt, kā tiek plānots un organizēts darbs Oslo pašvaldībā un aprūpes centros cilvēkiem ar demenci, sniedzot iespēju veidot labākus pakalpojumus cilvēkiem ar demenci Rīgā un veidot izpratni sabiedrībā par šo problēmu.

Pievienot komentāru