Pagāja jau vairāki gadi un zēns pieauga par lielisku jaunieti. Viņš kļuva par lielisku zobena pārvaldītāju. Tagad visi jau runāja par viņa prasmēm. Vecais vīrs pameta šo pasauli, nododot savas zināšanas un skolu zēna pārvaldībā.
Kādu reizi, būdams jau skolotājs, viņš ar saviem skolēniem brauca garām savai dzimtajai vietai. Pie kādas no mājām viņš pamanīja pavisam nevarīgu vecu vīru.
“Tas arī ir tas pats onkulis, no kura es savulaik aizbēgu prom,” tā vīrietis paziņoja saviem skolēniem. Tie nekavējoties ķērās pie zobeniem, gribēdami vīrietim atriebties sava skolotāja vārdā, taču vīrietis viņus apstādināja.
Lasi vēl: Šis vīrietis apraka zemē parastu olu. Rezultāts – īsts atklājums dārzkopjiem
“Nevajag!”, viņš teica, “Viņš ir tas cilvēks, kuram man ir jāpasakās par visu to, kas man pašlaik ir. Ja viņš nebūtu man sniedzis tik daudz bēdu, kas es dzīvē būtu? Tieši pateicoties viņam es atradu savu dzīves aicinājumu. Bet savu sodu viņš jau ir saņēmis – tā ir vientulība un nožēla.”
Avots: