ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par miljardiem dolāru lielām investīcijām mākslīgā intelekta jomā, sadarbojoties ar lielākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, kas izraisīja to akciju cenu kāpumu. Tomēr energoresursu cenas turpināja samazināties, jo pastāvēja bažas par ASV ražošanas apjoma palielināšanos.
Prezidents Tramps ir sadarbojies ar tehnoloģiju gigantiem, lai paātrinātu ASV sasniegumus mākslīgā intelekta jomā, cenšoties nostiprināt ASV vadošo pozīciju globālajā tehnoloģiju sacensībā, īpaši pret Ķīnu.
Otrdien ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par kopuzņēmuma ar nosaukumu Stargate izveidi ar OpenAI, Oracle un Softbank, lai ieguldītu miljardiem dolāru mākslīgā intelekta infrastruktūrā valstī.
Stargate projekts
Šo plānu Baltajā namā atklāja prezidents Tramps, kuram pievienojās Softbank vadītājs Masajošs Sons, OpenAI vadītājs Sems Altmans un Oracle līdzdibinātājs Lerijs Elisons.
Kopuzņēmuma komanda izveidos atsevišķu uzņēmumu, nekavējoties ieguldot 100 miljardus ASV dolāru (96 miljardus eiro) un turpmāko četru gadu laikā palielinot ieguldījumus līdz 500 miljardiem ASV dolāru (480 miljardiem eiro).
Arī Microsoft, Nvidia un Arm pievienosies uzņēmumiem, kā vēsta OpenAI ieraksts.
“Pašlaik notiek būvniecība, sākot ar Teksasu, un mēs izvērtējam potenciālās vietas visā valstī, kur varētu izvietot vairāk pilsētiņu, kad mēs pabeigsim noslēgt galīgos līgumus,” paziņoja OpenAI.
Bažas par ilgtspēju
Tomēr mākslīgā intelekta infrastruktūras energoietilpība ir radījusi bažas par ilgtspējību. Saskaņā ar ASV Enerģētikas informācijas administrācijas (EIA) datiem straujā datu centru izaugsme varētu radīt slodzi vietējiem elektrotīkliem.
Atšķirībā no sava priekšgājēja Džo Baidena, kurš iestājās par tīras enerģijas izmantošanu tehnoloģiju projektos, gaidāms, ka Tramps saskaņā ar savu “drill, baby, drill” politiku prioritāti piešķirs fosilā kurināmā ražošanai, tādējādi iezīmējot atteikšanos no atjaunojamās enerģijas subsīdijām.
Trampa agresīvais centiens paplašināt mākslīgā intelekta iespējas krasi kontrastē ar ES stingrāko regulatīvo vidi.
Stingrie drošības un privātuma tiesību akti ir palēninājuši mākslīgā intelekta modeļu attīstību Eiropā, liekot tādiem uzņēmumiem kā Apple un Meta ierobežot savu jaunāko tehnoloģiju pieejamību reģionā.
Tirgus reakcija
Paziņojums izraisīja strauju tehnoloģiju akciju kāpumu. Oracle akcijas Nasdaq biržā pieauga par 7,2 %, un Softbank Tokijas tirdzniecībā piedzīvoja 9,3 % kāpumu.
Nvidia akciju vērtība pieauga par 2,3 %, Arm – par 4 %, savukārt Microsoft nedaudz samazinājās (par 0,12 %), ņemot vērā bažas par tās stāvokli saistībā ar OpenAI.
Turpretī Eiropas simboliskā mākslīgā intelekta mikroshēmu aprīkojuma ražotāja ASML akcijas noslīdēja par 2,1 %, savukārt lielākā tehnoloģiju uzņēmuma SAP akcijas pieauga par 0,3 %.
Pasaules akciju tirgi pozitīvi reaģēja uz šīm ziņām, ko vēl vairāk veicināja Trampa mērenākie tarifu plāni. Viņš paziņoja, ka apsver iespēju piemērot Ķīnai 10 % tarifu, nevis 60 %, kā norādīts iepriekš.
Dow Jones Industrial Average pieauga par vairāk nekā 500 punktiem jeb 1,24 %, savukārt Euro Stoxx 600 indekss palielinājās par 0,4 %. Vācijas DAX pagarināja sešu dienu uzvaru sēriju, sasniedzot jaunu rekordaugstu līmeni.
No otras puses, enerģijas cenas saruka, ņemot vērā gaidas, ka Trampa politika veicinās ASV enerģijas ražošanu, un, visticamāk, lejupvērstās kustības veicināja arī AI investīciju plāns.
WTI jēlnaftas nākotnes līgumi samazinājās par vairāk nekā 2%, pagarinot ceturto tirdzniecības dienu pēc kārtas zaudējumu sēriju. Dabasgāzes nākotnes līgumi saruka par 4,9 %, samazinoties jau otro sesiju pēc kārtas.
Runājot par valūtām, eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru nedaudz pieauga, gandrīz mēnesi saglabājoties virs 1.04.