Uzņēmējdarbības izglītībā svarīga praktiska pieredze

Sabiedrisko attiecību speciāliste Zemgales Plānošanas reģions.

Veiksmīgi labo prakšu piemēri prezentēti Interreg Europe programmas projekta “Jauniešu uzņēmējdarbības izpratnes veicināšana, attīstot kompetences, mācību metodes un uzņēmējdarbības vidi” (E-COOL) ceturtajā iesaistīto pušu darba grupas sanāksmē, kas norisinājās Zemgales Plānošanas reģionā.

Sanāksmē par partneru valstu labo prakšu piemēriem stāstīja projekta vadītājs Edgars Jānis Paulovičs un asistente Sanita Larionova. Darba grupas sanāksmes dalībnieki iepazīstināti ar 10 uzņēmējdarbības izglītības metodoloģijas labo prakšu piemēriem.

Apskatīts Dienvidmorāvijas (Čehija) reģiona atbalsta modelis karjeras konsultācijām, uzņēmējdarbībai un mūžizglītībai, Atikas reģiona (Grieķija) Attīstības fonda programma “Jauniešu uzņēmējdarbība”, Apūlijas reģiona (Itālija) “Proaktīva apmācība”, Opoles (Polija) profesionālā izglītība darba tirgum, Hargitas reģiona (Rumānija) projekts

“Uzņēmējdarbības prasmju un kompetenču attīstība profesionālajā izglītībā (Uzņēmējdarbība +), Devonas apgabala (Lielbritānija) skolēnu mācību uzņēmumu programma, Seviļas tirdzniecības un rūpniecības kameras (Spānija) programma “Innicia”, Horvātijas junioru digitālā akadēmija, Hanzes Universitātes (Nīderlande) ideju galds “Sagaidīt negaidīto”, kā arī Latvijas piemērs – Junior Achievement Latvija mācību programma.

Iesaistīto pušu darba grupas dalībnieki vērtēja katru no minētajiem labo prakšu piemēriem pēc trim kritērijiem – Atbilstības, Pārnesamības jeb Pielāgojamības un Novatoriskuma. Augstāko vidējo vērtējumu kategorijā Atbilstība nopelnīja Devonas apgabala programma, kas paredzēta skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) veidošanai. Šajā programmā skolēni veic astoņus soļus – SMU idejas radīšanu, dalībnieku izvēli un to pienākumu sadali, biznesa plāna izstrādi, prototipa izgatavošanu (prototipēšanu), ražošanas uzsākšanu, krājumu izpārdošanu, uzņēmuma slēgšanu, kā arī noslēguma atskaites aizpildīšanu.

Pārnesamības jeb Pielāgojamības kategorijā augstāko vērtējumu saņēma Dienvidmorāvijas reģiona atbalsta modelis karjeras konsultācijām un mūžizglītībai, savukārt novatoriskuma kategorijā visvairāk punktus ieguva Hanzes Universitātes programma “Sagaidīt negaidīto – pievienojies ideju galdam kā viesis”. Šī programma izstrādāta, lai veicinātu ilgtspējīgu sabiedrības iesaisti reģiona attīstībā. “Ideju galds” var tikt novietots jebkurā vietā pilsētā, kas rada iespēju cilvēkiem no dažādiem kulturāliem, sociāliem un ekonomiskiem slāņiem satikties un dalīties ar idejām. Jāpiebilst, ka semināra dalībnieki nevērtēja Latvijas labās prakses piemēru – Junior Achievement Latvija mācību programmu.

Projekta vadītājs uzskata, ka viena no būtiskākajām metodēm uzņēmējdarbības iemaņu apgūšanā ir SMU veidošana, ko var iekļaut skolēnu mācību programmās. Viņš norāda, ka daudzās skolās Latvijā un Zemgalē tas jau tiek darīts, arī projekta partneru labo prakšu piemēri liecina par skolēnu mācību uzņēmumu nozīmīgumu. “Bērnam svarīgi skolas laikā izmēģināt uzņēmējdarbību tāpat kā matemātiku, mūziku un citus priekšmetus, dot iespēju “nogaršot” vidi, procesu un mehānismus, kā tas strādā.

Vācijā un Spānijā katrs jaunietis izmēģina dažādu profesiju un arodu praktiskas nodarbības ārpus izglītības vides, piemēram, uzņēmumos un profesionālās apmācības centros – gan konditoreju un pavārmākslu, gan metālu un kokapstrādi. Būtu arī lieliski, ja jaunieši dotos uz biznesa inkubatoriem, dažādām firmām un kompānijām, lai redzētu un praktiski pamēģinātu uzņēmēja, biznesmeņa ikdienas darbu,” rezultātus komentē projekta vadītājs Edgars Jānis Paulovičs.

Projekts “E-COOL” jeb “Jauniešu uzņēmējdarbības izpratnes veicināšana, attīstot kompetences, mācību metodes un uzņēmējdarbības vidi” (Nr. PGI05114) tiek īstenots Interreg Europe programmā 2014.-2020.gadam. Tā vadošais partneris ir Seviļas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, bet kopā projektā darbam apvienojušās institūcijas no deviņām valstīm – Čehijas, Grieķijas, Horvātijas, Itālijas, Latvijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Polijas un Rumānijas. Projekta kopējais budžets ir 2 044 484 EUR, tai skaitā ERAF finansējums 1 737 811,40 EUR. ZPR budžets projekta trīs gadu ieviešanas periodam – 169 840 EUR (ERAF finansējums 85% – 144 364 EUR).

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

www.interregeurope.eu / www.europa.eu

Pievienot komentāru