Vai tu mēdz doties ciemos tukšām rokām? Izrādās, to darīt ir kategoriski aizliegts. Ir jāatnes vismaz kaut neliela dāvana no sevis. Un nav nemaz jābūt svētkiem vai dzimšanas dienai.
Ikvienam no mums ir, ar ko dalīties. Dāvā citiem prieku, atnesot dāvanas – pat ja nelielas, pat ja nemateriālas, bet tu būsi pārsteigts, kā tas izmainīs tavu dzīves kvalitāti!
Izlasi šo fragmentu no Dīpaka Čopras grāmatas “Septiņi garīgie veiksmes likumi”:
“Satiekot kādu, tu vari klusējot viņam sūtīt svētību, novēlēt laimi, prieku un vairāk smieklu. Šāda veida klusajai došanai ir ļoti liels spēks.
Viena no noderīgajām lietām, ko man iemācīja bērnība, un ko es iemācīju saviem bērniem – nekad nenāc uz otra cilvēka māju tukšām rokām, nekad ne pie viena nenāc bez dāvanas.
Tu vari jautāt: “Kā es varu doti citiem, ja šajā dzīves brīdī man pašam nepietiek?”
Tu vari atnest ziedus. Vienu ziediņu.
Tu vari atnest zīmīti vai kartiņu, kurā pateikts kaut kas par tavām jūtām pret šo cilvēku, pie kā esi atnācis.
Tu vari atnest komplimentu. Un ar to uzlabot noskaņojumu.
Tu vari atnest lūgšanu… un ar to atbalstīt mājas saimnieku.
Pieņem lēmumu dot, lai kur arī tu nedotos. Jo vairāk tu dod, jo vairāk pārliecības tu iegūsti. Bet, kad tu vairāk saņem, tava spēja vairāk dot arī pieaug.
Lasi vēl: Īpašā veidā pagatavojama vista. Tik garšīgi, ka nav iespējams atteikties
Patiesībā mēs no dabas esam bagāti, jo daba atbalsta visas mūsu vajadzības un vēlmes. Mēs neko nezaudējam, jo mūsu būtība ir pilna ar potenciālu un iespējām.”
Avots: