Atceries sevi!
07:00
Pamodos. Mamma vēl guļ. Apzelēju vienas rokas izaugumus.
07:15
Garlaicīgi! Mamma guļ. Atradu vēl vienu rociņu ar izaugumiem. Apsūkāju tos visus.
08.00
Mamma pamodās. Nez kāpēc tā arī neko neuzēdām, kaut kur braucam. Bet kā tad paēst? Katram gadījumam pāris reizes iedunkāju viņai, nulle emociju. Apvainojos un aizmigu.
09:30
Man uzrīdīja briesmīgi grabošu verķi!!! Un sauc to par sonogrāfiju. No bailēm apzēlēju visus atrastos izaugumus. Mamma un tante ar grabošo verķi lūdza mani pagriezties un parādīt „dzimumu”. Kas tas tāds nav ne jausmas, bet katram gadījumam parādīju viņām dibenu.
10:00
Nodevām asinis. Mamma sadzērās kaut kādu sulu un tagad priecājas. Saka, ka jāiebrauc pie vecmāmiņas. Iespēru viņai urīnpūslī – uzreiz pārstāja priecāties, bet līdz omei tikām visīsākā laikā.
10:30
Beidzot paēdām! Aizmigu ucināšanas pavadībā.
12:00
Mamma devās pie daktera, kurš skatās zobus. Velti viņa tā dungoja ar sirdi, neļāva man pagulēt.
16:30
Kārtējais grabošais verķis!!! Šoreiz to sauc par Tēti. Kas tā par stulbo modi, bļaut mammai tieši puncī: „Hei! Vai tu tur esi?” Interesanti gan, kur tad es citur varētu būt?! Ļauj tik man tikt ārā no šejienes, es tev gan rādīšu, kā tas ir, kad ar tevi runā bļaujot! Vismaz pāris mēnešus to tik vien darīšu, jā-jā! Pagriezu tētim dibenu… Žēl, neredzēs.
17:00
Braucam mājās. Atkal troksnis! Mamma saka, ka tas ir vilciens, un savādāk nesanāks. Bakstīju viņai, kā vien varēju, taču bezjēdzīgi. Aiz bēdām apsūkāju visus izaugumus.
17:05
Izaugumi uz otras rociņas šķiet garšīgāki.
18:00
Mājas… klusums. Atkal var pagulēt.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā