Vīrs par mani smejas, jo esmu bezdarbniece, bet reiz man tas pieriebās

Nesen ar vīru pārcēlos uz citu pilsētu. Viņam piešķīra paaugstinājumu un aizsūtīja uz citu uzņēmuma filiāli. Alga palielinājās divas reizes. Viņš jau ilgu laiku par to sapņoja, tāpēc es piekritu.

Bet jaunajā vietā es nekādi nevarēju atrast darbu. Man pat pilsētā grūti noorientēties, lai aizietu uz pārrunām. Turklāt uz vienu darba vietu manā specialitātē pretendē vēl trīs cilvēki, bet priekšnieki cenšas izvēlēties vietējos.

Vīrs kļuva lielīgs kopš tā laika, kad saņēma pirmo algu. Regulāri sazvanās ar vecākiem un lielās ar panākumiem. Sāka uzvesties kā pilnīgs snobs.

Es paciestu, ja vien nedzirdētu reiz vīra telefona saruna ar viņa māti.

“Jā, viņa pilnīgi neko nedara”, “Es raujos, bet viņa mājās sēž”, “Nu piespiedīšu viņu kaut kā sākt strādāt”, “Dzīvo uz mana rēķina”.

Reti kuram tas patiktu. Bet es neesmu no tiem cilvēkiem, kas viegli pacietīs netaisnīgu kritiku. Es sāku ar viņu strīdēties.

Lai jūs saprastu, kāpēc es tik asi reaģēju, paskaidrošu:

Dzimtajā pilsētā man bija alga pat lielāka nekā vīram. Ne daudz, bet tomēr.

Es gadu pati pirku visu, kas nepieciešams mājai un kopīgajai dzīvei. Un pat ar vienu vārdu neko neteicu. Tieši pretēji, centos vīru lutināt ar garšīgām vakariņām un siltu gultu pēc darba.

Viņa dēļ es aizgāju no darba un pārcēlos uz nepazīstamu un trokšņainu pilsētu.

Bet tagad, redziet, nabagam jācieš slinkās sievas dēļ. Nu tā nu es viņam izteicu visu, kas bija uz sirds.

Viņš pieklusa, bet kopš tā laika katru dienu man jautā: “Nu, kā tev ir ar darbu?” Vairāk neko nepiebilst – baidās no vēl viena skandāla.

Pusgadu es nestrādāju un uzturu kārtībā dzīvokli. Reizi nedēļā veicu pilno tīrīšanu un katru vakaru gatavoju normālu ēdienu.

Lasi vēl: Mans līgavainis ir ginekologs. Lūk, ar ko man nākas saskarties katru dienu

Protams, es nebaidos kasieres vai apkopējas darba, bet tomēr gribas strādāt savā profesijā, kuras apguvē es veltīju tik daudz laika.

Vīrs vairāk neko nesaka, bet es redzu nicinājumu viņa acīs un balsī. Kad viņš runā ar vecākiem, tad aiziet uz balkona un aizver durvis. Bet es saprotu, ka konkrētajā brīdī ar vecākiem viņš apspriež tieši mani. Jā, un vispār viņš sāka pret mani izturēties vēsāk.

Mani tas tā kaitina, ka es varbūt viņu pametīšu un atgriezīšos atpakaļ. Strādāšu iepriekšējā vietā, ja tā nebūs aizņemta. Atkal būšu tuvinieku aizgādnībā.

Avots:

kaifovo

Pievienot komentāru