Bērna audzināšana nav tas vieglākais darbs, bet izaudzināt to vienatnē var kļūt par mūža lielāko pārbaudījumu. Līdz ar to jauno meiteņu bailes, uzzinot par iestājušos grūtniecību, ir pilnībā saprotamas.
Taču šī sieviete ir pierādījusi, lai cik grūti arī nebūtu, bet mātes laime ir tā vērta!
„Parasti cilvēki atceras dzimšanas dienu datumus, svarīgākas gadadienas un tamlīdzīgas lietas. Taču man atmiņā vienmēr paliks tieši šī diena,” saka meitene, „es atceros to visos sīkumos.” Divus gadus atpakaļ viņa sēdēja rindā uz abortu un domāja par to, ka grūtniecības pārtraukšana ir vienīgā iespējamā izeja. Taču liktenis bija lēmis savādāk…
Viņa sēdējā slimnīcā un raudāja. Vēlāk, tanī pašā dienā, viņa ir uzrakstījusi sekojošas rindiņas:
„Šodien es biju klīnikā. Es jau visu biju izlēmusi: mans puisis mani krāpis un dzemdēt viņa bērnu nozīmēja man lielu kaunu. Es nemitīgi atgādināju sev, ka esmu viena pati, un ka man nemaz nav citas izvēles. Sēžot tur, es knapi spēju kaut ko saskatīt aiz savu asaru aizsega. Es dzirdēju, ka cilvēki man apkārt joko, smējās un pat ēd. Bet es jūtos vientuļaun visu pamestā. Galvā griezās vien doma par to, ka esmu taču lietojusi pretapaugļošanās tabletes, ka tā gluži vienkārši nevar būt.”
Viņa bija pārliecināt, ka šobrīd viņai gluži vienkārši nav citas izejas
Tad pienākusi viņas kārta un medmāsa bija nosaukusi viņas uzvārdu. Tūlīt tam bija jānotiek. Meklējot savu personas apliecību, meitene bija izvilkusi maku, no kura bija izkritusi maza kartiņa, ko pāris dienas atpakaļ uz viņas galda bija aizmirsis kāds precēts pāris. Tajā bija rakstītas rindiņas no Bībeles…
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā