Agrāk vai vēlāk katram no mums nākas piedzīvot savu tuvinieku aiziešanu. Pēc daudzām nepatīkamām sēru un atvadu ceremonijām, mums paliek viens neatrisināts jautājums – ko iesākt ar mirušā radinieka mantām, vai tās drīkst glabāt, paturēt sev par piemiņu, vai, piemēram, valkāt mirušā cilvēka drēbes un apavus.
Šīs raksts ir veltīts dažādiem tautas ticējumiem un baznīcas priekšrakstiem, kas saistīti ar mirušo tuvinieku mantām.
Vai drīkst gulēt mirušā radinieka gultā vai dīvānā?
Eksistē veca tautas paruna, ka labāk gulēt uz kapa, nevis uz mirušā gultas. Ja cilvēks pirms savas nāves bija ilgstoši slimojis, piedzīvojis šausmīgas mokas un agoniju un tur pat gultā arī nomiris, no šāda mantojuma labāk atbrīvoties.
Ja nav iespējas iegādāties jaunu guļvietu, tad no sākuma būtu ieteicams veikt tuvinieka nāves gultas attīrīšanas rituālu. Gultai apkārt izstaigā ar aizdegtu baznīcas sveci, sveci noteikti patur gan virs, gan zem pašas guļvietas, tad to apsmidzina ar svēto ūdeni un apber ar sāli.
Ja mirušajam piemitušas pārdabiskās spējas, lai atbrīvotos no viņa enerģētikas, nāksies meklēt garīdznieku palīdzību.
Skeptiķi parasti iesaka vienkārši veikt gultas dezinfekciju vai mīksto mēbeļu pārvilkšanu, īpaši tas attiecās uz cilvēkiem, kas miruši no dažādām infekcijām un vīrusslimībām.
Savukārt baznīca strikti iebilst pret sava tuvinieka nāves gultas izmantošanu. Gulēt gultā, kur citam nācies sagaidīt savu nāvi ir pretrunā ar kristīgām vērtībām.
Svarīgs arī psiholoģiskais aspekts. Cilvēkam, kas smagi pārdzīvo tuva cilvēka zaudējumu, jebkuras mirušā mantas var raisīt skumjas domas. Tomēr pastāv cilvēki, kam piemiņas lietas saistās tikai ar patīkamām atmiņām un dāvā pozitīvas emocijas. Jebkurā gadījumā izvēle ir jūsu rokās.
Ko iesākt ar mirušo radinieku fotogrāfijām?
Laikam viens no strīdīgākajiem jautājumiem.
Sāksim ar sēru portretu. Tam parasti izvēlās attēlu, kas paticis gan pašam aizgājējam, gan viņa tuviniekiem. To var ierāmēt sēru rāmītī vai labajā apakšējā stūrī izveidot sēru lentes noformējumu. 40 dienas pēc bērēm šīm portretam noteikti jāatrodas mirušā mājās. Ko ar to iesākt tālāk, paliek radinieku ziņā. Fotogrāfiju var izvietot viesistabā vai jebkurā citā istabā, izņemot guļamistabu.
Arī baznīcai nav iebildumu pret mirušo radinieku fotogrāfiju izvietošanu savās mājās, jo Dieva priekšā mēs visi – gan dzīvie, gan mirušie esam vienlīdzīgi.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā