Pirmām kārtām ielūkojies viņas sociālo tīklu profilos. Kā likums, šādām sievietēm parasti ir ļoti daudz kontaktu. 80os gados viņām bija pūkaina piezīmju grāmatiņa, pilna ar Valērijiem un Oļegiem. Tagad ar to ir daudz vienkāršāk.
Viņa regulāri raksta: “Kurš tagad ir centrā, papusdienosim kopā.” Protams, kad viņai raksta kaut kāda Marina vai cita draudzene, kura saka, ka arī ir centrā, viņa neatbild.
Viņu var redzēt visās fotogrāfijās no ballītēm, izstādēm, pasēdēšanām un jaunu vietu aklāšanām. Paēst un padzert bez maksas ir pilnībā viņas stils.
Pa brīvdienām viņai ir depresīvi ieraksti sociālajos tīklos. Tas ir tāpēc, ka svētdienā viņa pamostas ar nezināma cilvēka atstātu prezervatīvu sevī. Ieraksti ir šāda stila: “Rudens. Skumji”. “Atkal līst lietus.” Tekstam klāt viņa pievieno bildes, kurās redzama peļķe, salijis kucēns vai gumijas zābaki.
Tas viss tikai tāpēc, ka piektdienā un sestdienā viņa bija svētlaimē, bet vienkārši neatceras, ar kuru. Tagad viņai ir nožēlas laiks. Pēc brīža viņa sociālajos tīklos tomēr atrod vīrieti, ar kuru bijusi kopā, bet viņas draudzības uzaicinājumu viņš noraida. Viņa skatās savu kontaktu sarakstu un saprot, ka no 1300 cilvēkiem, aptuveni 10 procenti no tiem jau ir viņā pabijuši un turklāt par to arī pastāstījuši citiem. Protams, ka tev paliek skumji.
Bārā viņai nav vieglāk. Vai nu viņa ir pati jautrākā, pazīst dīdžeju, bārmeņu un apsardzi, jo tie visi ir viņas bijušie, vai arī sēž klusu, iegrimusi telefonā, mēģinot sevi pārliecināt, ka nevis viņu izmantoja, bet viņa kādu ir izmantojusi.
Ja viņa lūdz draudzeni viņu paslēpt no kāda čaļa, ir skaidrs, ka bija sekss, bet pēc tam viņš nepazvanīja. Bet sekas viņš neaprēķināja.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā