Jaunībā māte sniedza man padomu “Appreci neglītu meiteni un ieguldi viņā savu naudu”

No 1992. līdz 2001. gadam esklejoju starp savas vecmāmiņas mājām un neskaitāmiem īrētiem dzīvokļiem, kuros mana māte centās sakārtot savu privāto dzīvi. Visi tie onkuļi mainījās praktiski katru gadu.

Paldies Dievam, ka vismaz man nebija nācies mainīt skolu. Visus 11gadus es nomācījos vienā klasē, lai arī uz skolu man nācies braukt no pilnīgi dažādiem pilsētas rajoniem.

Protams, es biju ļoti dusmīgs uz savu mammu. Viņai gadījušies visdažādākie vīrieši – gan labi, gan slikti, taču viņa tā arī nebija apprecējusies. Un manā galvā bija izstrādājies stereotips, ka sieviete vienmēr pamet vīrieti. Un arī mana sieva mani reiz pametīs.

Šobrīd manai mammai ir 58 gadi un mums ir labas attiecības, mēs bieži tiekamies. Kad man bija 16 gadi, mana mamma lūdza man piedošanu par to, ka ir laupījusi man laimīgu bērnību.

“Esmu egoiste un vienmēr esmu domājusi tikai par sevi. Es gribēju, lai visi mani mīl. Taču man vajadzēja mīlēt tevi. Tu esi galvenais vīrietis manā dzīvē. Taču esmu sapratusi to pārāk vēlu.

Un es sniegšu tev kādu padomu. Protams, tā nebūs nekāda laimīgās laulības dzīves atslēga, bet tomēr.

Neprecies ar skaistu meiteni. Viņas visas ir vieglprātīgas, bet komplimenti ir kā balzams viņu dvēselei, bez tiem viņas vienkārši nespēj dzīvot. Labāk meklē sev vienkāršu un pieticīgu sievu. Ieguldi līdzekļus viņasizskatā. Aizved uz frizētavu. Uz visiem tiem modīgajiem fitnesiem un ietīšanām. Pats izveido no viņas skaistuli. Tāda tevi nekad nepametīs.”

Un šie vārdi uz ilgiem laikiem palika manā atmiņā. Laikam jau mātei ir taisnība, jo vienkāršāka ir sieviete, jo mazāk viņai ir vajadzību un prasību. Kāpēc notiek tik daudz šķiršanu? Jo cilvēki apprec tampilnībā nepiemērotus partnerus.

Šādi prātojot es uzskatīju sevi par 20 gadus vecu ģēniju, kuram ir zināmi lieli dzīves noslēpumi.

Pēc pāris gadiem, sekojot mammas padomam, es izvēlējos sev sievu. Godīgi atzīšos, ka mīlestības nemaz nebija. Taču ar to tāpat nepietiek, lai izveidotu kārtīgu ģimeni. Es katru mēnesi atvēlēju noteiktu summu savas sievas “pilnveidošanai”.

Nē, viņa nepumpēja sev lūpas un nelīmēja mākslīgas skropstas. Taču viņas āriene tik tiešām acīmredzami uzlabojās, viņa kļuva par piemīlīgu un koptu meiteni. Skaistas kleitas un mēteļi, somiņas, kurpītes. Man sāka likties, ka pāris gadus atpakaļ es apprecēju pavisam citu sievieti. Mammas padoms nostrādāja!

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā