Taču, neskatoties uz ideālu sievu, man tāpat kaut kas pietrūka. Es pēkšņi sapratu, ka man ļoti patīk mana darba kolēģe Maša. Man patīk, kā viņa smejas, kā piekārto matus, kā viņa strādā pie datora. Un es uzdevu sev jautājumu – vai es aizietu prom no sievas, ja vien man būtu iespējaveidot attiecības ar Mašu? Un, ne mirkli neminstinoties, es atbildēju sev” “Jā, es aizietu!”
Un cik tad vērta ir mana laulība, ja mana skaista un vienkārša sieva man nav vajadzīga? Sanāk, ka tā ir laimīgas dzīves imitācija. Bet kuram gan ir vajadzīgs surogāts? Es gribu izjust, ka dzīvoju un mīlu!
Pēc gada es izšķīros n sievas un uzsāku kopdzīvi ar Mašu. Mums piedzima bērns. Pastaigājoties ar bērnu un stumjot sev priekšā ratiņus, es domāju par to, ka nemaz neesmu to visu pelnījis. Ka tas viss ir īslaicīgi. Ka tas izgaisīs kā sapņu pilis. Un ka es nedrīkstu viņiem pieķerties. Taču gadi gāja uz priekšu, bet mēs ar Mašu aizvien vairāk pieķērāmies viens otram.
Kad es pastāstīju viņai par mammas padomu, viņa smējusies visu vakaru. “ Vai tu tik tiešām biji apprecējies, sekojot savas mammas padomam? Cik labi, ka nebijāt paspējuši pagādāt bērnus,” teica viņa.
“Tu, protams, mani atvaino, taču, manuprāt, tava mamma nav nekāda attiecību eksperte. Kas, viņasprāt, varēja noturētnesmuku meiteni? Vai pateicība par to, ka esi piešķīris viņai 70 eiro skaistumkopšanas salonam? Tās tak ir muļķības! Cilvēkus saista un notur kopā tikai un vienīgi jūtas”
Un kā gan es pats to nesapratu? Un cik gan ir labi, ka savā dzīves ceļā esmu saticis Mašu.
Avots:
[…] Lasi vēl: Jaunībā māte sniedza man padomu “Appreci neglītu meiteni un ieguldi viņā savu naudu” […]