Tās, kas izjūt neaprakstāmo mātišķuma sajūtu, zina, ka svarīgākā loma pasaulē – būt mammai. Šo mirkli nevar salīdzināt ne ar ko citu.
Tomēr nekas nestāv uz vietas bērni kādreiz izaug un vecākiem nākas viņus atlaist viņu pašu dzīvēs, gribas to vai nē. Šoreiz parunāsim par puiku mammām,
Paskatieties no malas uz parasto zēnu mammu dzīvi. Sākumā tu veikalā izvēlies jaukus kombinezonus un cepures debesu zilā krāsa. Tu viņu dzemdē, lolo, skūpsti.
Tad tu viņam šuj zaķa, pirāta, kovboju un citus kostīmus dārziņam, noslauki asaras, smērē sasistos ceļus ar jodu, un naktis pavadi pie viņa gultas, ja mazais ir dabūjis kādu infekciju. Neaizmirsto izlasīt mīļāko pasaku pirms miega, veikalā mēģini apmierināt viņa prasības, un saskaries ar citiem mātes priekiem.
Tu nepaspēj ne atskatīties, kā dēls jau sēž pirmajās klases skolas solā. Un tava diena sākas ar viņa skolas manu pārbaudīšanu un beidzas ar skolotāja piezīmi.
Pēkšņi pamani, ka dēls aug nevis pa dienām, bet stundām. Viņš arvien mazāk sāk tev stāstīt par savām lietām, biežāk pavada laiku ar draugiem. Tu tici, ka viņa pirmā mīlestība ir hormonu spēle, un ka izvēlētā meitene viņam noteikti nav piemērota.
Laik lido, un tagad jau tu izvēlies nevis zilu kombinezonu, bet īstu pieaugušo kostīmu pēdējam zvanam un izlaidumam. Tu norij asaras, kad dēlam pasniedz diplomu, neguli, kad dēlam iestājeksāmeni augstskolā. Un tad tavā mājā parādās Diāna, pēc viņas Katrīna, pēc tam Sofija, un pēc tam tu pat necenties vairs iegaumēt viņu vārdus.
Bet pēkšņi tu pamani, ka kursa biedrene Anna vispār TAVU māju uzskata gandrīz kā savu un atver TAVU ledusskapi, it kā jau sen būtu TAVAS ģimenes locekle. Nokaitināta un sakostiem zobiem tu visu paciet. Bet tad tu pamani, ka tevis izvēlētais krekls pēc tās pašas Annas domām ir “pilnīgs mēsls”, ka tu neko nesaproti no attiecībām un dzīves, un vispār arī tavs pagatavotais ēdiens ir tā ne pārāk.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā