Cilvēkam, kurš salauza manu sirdi un cerības: saku paldies!

Es kļuvu spēcīga. Kļuvu īsta. Pateicoties tev.

Tas ir par tevi – cilvēku, kurš paņēma un salauza manu sirdi miljons mazos gabalos.

Vienkārši tāpat. Neuzmanīgām kustībām. Nemanot. Neskatoties atpakaļ. Tā arī neko nesaprotot …

Cilvēks, kurš iznīcināja cerību. Kautrīgs. Bailīgs. Tik tuvs un tik tāls…

Un tomēr, pēc visa tā – PALDIES.

Paldies, ka mēģināji mani salauzt. Jo pateicoties pārdzīvotajam es dziedinājos. Šodien es esmu stipra. Pārliecināta. Laimīga.

Saprotu, ka rakstītais varētu šķist dīvains, bet patiešām esmu tev pateicīga par to, ka tik slikti pret mani izturējies. Jo tagad es skaidri zinu: es esmu pelnījusi, lai pret mani izturētos citādāk: mīlētu, cienītu, rūpētos! Esmu pelnījusi vīrieti, kurš pieņems mani tādu, kāda es esmu, nevis tādu, kuru viņš “uzzīmējis” vēl pirms mēs bijām satikušies. Esmu pelnījusi cilvēku, kurš pieņems manas vājības un trūkumus.

Es tev pateicos! Tieši tava sliktā izturēšanās palīdzēja man apjaust, ka esmu pelnījusi absolūti pretējo! Agrāk es kaut kā par to pārāk neaizdomājos. Dzīvoju sev un dzīvoju pieņemot, ka laba attieksme pret to, ko mīli, ir norma visiem cilvēkiem. Izrādījās, ka tā tas nav. Ne visiem. Visticamāk, ne tev.

Nevainoju un neapvainojos. Esmu patiesi pateicīga. Savādāk tā arī nekad neuzzinātu, ko es esmu pelnījusi.

Paldies, ka samīdīji manu bezgalīgo uzticību. Paldies, ka mani nodevi. Paldies, ka man meloji. Tāpēc tagad zinu, ka tu nodevi nevis tāpēc, ka es esmu “ne tāda kā vajag”. Tagad zinu, ka “nebiju gana laba tev”. Bet tieši pretēji.

Es biju pārāk lieliska priekš tevis. Pārāk godīga un uzticīga. Pārāk tīra un naiva. Lūk, kāpēc tu neko no tā nenovērtēji. Nē, kur nu novērtēt! Tu pat nepamanīji! Izgāji man cauri kā neredzamai sienai.

Bet cik ļoti es esmu pateicīga, ka tu nebiji līdzās, kad tu man visvairāk biji vajadzīgs! Ar to tu mani iemācīji sevi mīlēt. Rūpēties par sevi. Tas man iemācīja domāt sākumā par savām vajadzībām un vēlmēm, bet pēc tam par citu. Jo kuram gan var palīdzēt vājš un pazemots cilvēks? Nevienam. Pat sev pašam ne!

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

Pievienot komentāru