Eiropas Savienības jaunais tirdzniecības vadītājs Maross Sefcovičs, kas atbildīgs par sarunām pēc Brexit, atsaucās uz ideju par Lielbritānijas pievienošanos Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu konvencijai (PEM).
Tie ir kopīgi noteikumi, kas ļauj beztarifu tirdzniecībā izmantot detaļas, sastāvdaļas un materiālus ražošanas piegādes ķēdēm, kas tiek iepirktas no desmitiem Eiropas un Ziemeļāfrikas valstu un ap tām.
Taču britu Eiropas lietu ministrs Niks Tomass-Simondss paziņoja, ka valdība “pašlaik neplāno pievienoties PEM”.
BBC rīcībā ir informācija, ka Apvienotās Karalistes valdība ir sākusi konsultācijas ar uzņēmējiem par PEM plāna priekšrocībām, kas varētu palīdzēt samazināt birokrātiju un uzlabot tirdzniecību. Galīgais lēmums vēl nav pieņemts.
Konservatīvie negrasījās īstenot PEM kā daļu no sava nolīguma pēc Brexit, taču daži uzņēmumi ir norādījuši, ka tas palīdzēs Apvienotajai Karalistei atkal iekļauties sarežģītās piegādes ķēdēs, kuras ir cietušas no muitas barjerām.
Uzstājoties Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Sefcovičs sacīja, ka Londona šo ideju vēl nav “precīzi formulējusi” un “spēles bumba ir Apvienotās Karalistes ziņā”.
Saskaņā ar Brexit vienošanos Apvienotās Karalistes precēm, ko pārdod blokā, netiek piemēroti muitas tarifi ar nosacījumu, ka tās ir izgatavotas, izmantojot noteiktu procentuālu daļu materiālu no Lielbritānijas vai ES.
Ja Apvienotās Karalistes apģērbu ražotājs izgatavo apģērbus galvenokārt no tekstilmateriāliem, ko tas ir iepircis no Turcijas, kas nav ES, un pārdod tos ES, britu uzņēmums maksās tarifu. Taču, ja Apvienotā Karaliste pievienotos PEM konvencijai, kuras dalībniece ir Turcija, apģērbu ražotājs nemaksātu tarifus.
Viljams Beins, Lielbritānijas Tirdzniecības palātas Tirdzniecības politikas nodaļas vadītājs, teica, ka pievienošanās PEM konvencijai “daudziem Apvienotās Karalistes uzņēmumiem samazinātu dokumentu kārtošanu un izmaksas, jo tā saskaņotu abu pušu noteikumus un regulējumu attiecībā uz eksportam izmantoto sastāvdaļu un izejvielu ieguvi”.
Uzstājoties Ministru kabineta biroja jautājumu sesijā, Thomas-Simonds sacīja, ka atzinīgi vērtē Sefcoviča “pozitīvo un konstruktīvo toni”.
“Mēs vienmēr meklējam veidus, kā mazināt tirdzniecības šķēršļus, taču mūsu manifestā noteikto sarkano līniju ietvaros, jo mēs pragmatiski raugāmies uz to, kur ir valsts intereses.” Tomēr viņš piebilda: “Pašlaik mums nav plānu pievienoties PEM.”
Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas priekšsēdētāja Emīlija Tornberija sacīja, ka toriju apspriestajā nolīgumā pēc “Brexit” ir “visdažādākie caurumi”.
“Šajā nolīgumā ir mehānisms, kā to uzlabot, un mums šī iespēja ir jāizmanto,” viņa sacīja BBC raidījumam “Today”.
“Mums ir jānodrošina, lai, ņemot vērā balsojuma par izstāšanos no Eiropas Savienības ierobežojumus, mēs tomēr darītu visu iespējamo, lai atbrīvotos no šķēršļiem tirdzniecībā ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem un cilvēkiem, ar kuriem mēs visvairāk tirgojamies.”
Sefcoviča arī sacīja, ka būtu jāpārskata pilna apjoma veterinārais nolīgums, kas palīdzēja mazināt berzes lauksaimniecības un pārtikas produktu tirdzniecībā.
Vienotā tirgus režīms Apvienotās Karalistes pārtikas un lauksaimniecības produktu eksportam nozīmētu, ka “mums būtu jāpiemēro vienādi noteikumi, un mums tie ir vienlaikus jāuzlabo, mēs to saucam par dinamisku saskaņošanu”, viņš teica.
Nākamgad beigsies arī ES un Apvienotās Karalistes zivsaimniecības nolīguma termiņš. “ES ir ļoti svarīgi rast risinājumu zivsaimniecībai, par ko mēs jau vairākkārt esam informējuši,” sacīja Sefcovičs.
Viņš arī sacīja, ka ir pārsteigts par to, kā Apvienotajā Karalistē ir “izkropļots” Eiropas Komisijas priekšlikums par jauniešu mobilitāti.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju šī shēma ļautu ES jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem kādu laiku ceļot, strādāt un studēt Apvienotajā Karalistē “ar savstarpējības principu attiecībā uz Apvienotās Karalistes jaunajiem pilsoņiem”.
Gan leiboristi, kad tie bija opozīcijā, gan toreizējā toriju valdība šo ideju noraidīja, norādot, ka brīva pārvietošanās ES teritorijā ir beigusies līdz ar Brexit.
Tomēr Sefcovičs sacīja, ka attiecības starp Apvienoto Karalisti un ES “noteikti” ir uzlabojušās un viņa britu kolēģis Niks Tomass-Simondss ir atsaucīgāks.