Ķīna piemēro 34% atbildes tarifu visu ASV preču importam

Ķīnas solis ir atbilde uz ASV tarifiem, kuru kopējais apjoms ir 34% Ķīnas precēm, par ko Vašingtona paziņoja šonedēļ.

Ķīna piektdien paziņoja, ka, sākot ar 10. aprīli, piemēros 34% tarifu no ASV importētajām precēm. Šis solis ir atbilde uz ASV noteikto nodevu tādā pašā apmērā Ķīnas precēm, par ko ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja šonedēļ kā daļu no tā dēvētās “Atbrīvošanas dienas” paketes.

ASV 34 % tarifs papildina iepriekš paziņotos nodokļus, kas nozīmē, ka kopējā tarifu likme varētu pieaugt līdz vismaz 54 %.

Tirdzniecības ministrija Pekinā arī paziņoja, ka tā ir iesniegusi prasību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) saistībā ar Trampa noteiktajiem tarifiem.

“Tā ir tipiska vienpusēja iebiedēšanas prakse, kas apdraud pasaules ekonomikas un tirdzniecības kārtības stabilitāti,” sacīja pārstāvis.

Vašingtonas pieeja “nopietni pārkāpj PTO noteikumus, kaitē PTO dalībvalstu likumīgajām tiesībām un interesēm un grauj uz noteikumiem balstītu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu un starptautisko ekonomikas un tirdzniecības kārtību,” piebilda Pekina.

Ķīna piektdien arī paziņoja, ka tā noteiks lielākus eksporta ierobežojumus retzemju elementiem, ko izmanto tādos produktos kā datoru mikroshēmas un elektrisko transportlīdzekļu baterijas.

Kontrolējamo minerālu sarakstā ir iekļauts samārijs un tā savienojumi, ko izmanto kosmiskās aviācijas ražošanā un aizsardzības nozarē. Citu elementu – gadolīniju – izmanto magnētiskās rezonanses skenēšanā.

Atsevišķu importa veidu apturēšana

Ķīnas muitas administrācija paziņoja, ka tā ir apturējusi vistas gaļas importu no diviem ASV piegādātājiem – Mountaire Farms of Delaware un Coastal Processing. Tā paziņoja, ka Ķīnas muita šo uzņēmumu sūtījumos vairākkārt atklājusi Ķīnā aizliegtu vielu furazolidonu.

Turklāt Pekinas valdība paziņoja, ka tā ir iekļāvusi 27 uzņēmumus to uzņēmumu sarakstos, uz kuriem attiecas tirdzniecības sankcijas vai eksporta kontrole.

No tiem uz 16 uzņēmumiem attiecas “divējāda lietojuma” preču eksporta aizliegums. Sarakstā bija iekļauts arī aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums High Point Aerotechnologies un Universal Logistics Holding, kas ir publiski tirgots transporta un loģistikas uzņēmums.

Februārī Ķīna paziņoja par 15 % tarifu ogļu un sašķidrinātās dabasgāzes produktu importam no ASV. Atsevišķi tā piemēroja 10 % tarifu jēlnaftai, lauksaimniecības tehnikai un lieljaudas automobiļiem.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas Valsts padomes tarifu komisijas paziņojumu jaunākie tarifi attiecas uz visiem ASV ražotajiem produktiem.

Paredzams, ka visvairāk tiks skartas tādas preces kā farmācijas produkti, jēlnafta, naftas gāze un sašķidrinātā dabasgāze. Ķīna importē arī ievērojamu daudzumu ASV lauksaimniecības produktu.

Tirgi strauji krītas

Trampa paziņojumi par tirdzniecību šonedēļ ir izraisījuši satraukumu pasaules tirgos. ASV indekss S&P 500 vakar noslīdēja par 4,8 %, kas ir lielākais kritums kopš 2020. gada jūnija, bet indekss Nasdaq 100 zaudēja 5,4 %.

Eiropas tirgi kritās, reaģējot uz Ķīnas piektdienas atbildes pasākumiem. CAC 40 indekss samazinājās par aptuveni 4 %, DAX kritās par gandrīz 5 %, savukārt FTSE 100 kritās par 4,3 %. S&P 500 nākotnes līgumi samazinājās par vairāk nekā 3 %.