Vācijas akcijas kritās pēc tam, kad Frīdrihs Mercs nespēja nodrošināt Bundestāga vairākumu, iezīmējot vēsturisku politisku neveiksmi. DAX nokritās par 1,5%, pieaugot nenoteiktībai par Vācijas ekonomiku.
Frīdriha Merca nespēja iegūt Bundestāga vairākumu otrdien izraisīja triecienviļņus Vācijas tirgos, radot jautājumus par valsts politisko stabilitāti, jo ekonomikas mākoņi kļūst tumšāki virs Eiropas lielākās ekonomikas.
DAX 40 indekss līdz vēlam rītam Frankfurtē noslīdēja par 1,5% līdz 22 924 punktiem, draudot pārtraukt deviņu dienu uzvaru sēriju. Sekoja zaudējumi visā eirozonā, Euro Stoxx 50 indeksam samazinoties par 1,1% līdz 5225 punktiem.
Strauji mainījās arī Vācijas valdības obligācijas. Etalons 10 gadu bund ienesīgums pieauga līdz 2,54%, kas ir augstākais kopš aprīļa vidus. Eiro kurss noslīdēja no 1,1350 USD uz 1,1310 USD.
“Viņa neveiksme rada jaunu nenoteiktību uz eksportu virzītajā Vācijas ekonomikā, kas jau ir pakļauta spiedienam no ASV tirdzniecības politikas maiņas,” sacīja Welt pārstāvis Holgers Žepics.
“Vācija balsoja par pārmaiņām. Politiķi nolēma visu nemainīt. Tagad rūpniecības un ekonomikas iznīcināšanas koalīcija nevar pat piekrist balsot par kancleri,” sacīja Daniels Lakalle, Tressis galvenais ekonomists
Kas nogāja greizi Bundestāgā
Konservatīvā CDU/CSU bloka līderis Mercs bija panācis pēcvēlēšanu koalīcijas līgumu ar sociāldemokrātiem.
Tomēr satriecošā apvērsumā viņš saņēma tikai 310 no 316 balsīm, kas bija nepieciešamas Bundestāgā, lai oficiāli kļūtu par kancleru. Tā ir pirmā reize pēckara Vācijā, kad iespējamam kancleram nav izdevies iegūt parlamenta apstiprinājumu pēc veiksmīgas koalīcijas vienošanās.
Balsojuma iznākums izraisīja parlamenta grupu satraukumu. Saskaņā ar Vācijas likumiem otrajai balsošanai jānotiek divu nedēļu laikā. Ja vairākums vairs netiek iegūts, trešo kārtu var turpināt ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja tas neizdodas, prezidentam ir tiesības atlaist Bundestāgu un izsludināt jaunas vēlēšanas.
Mercs bija cīnījies par drosmīgu, uzņēmējdarbībai draudzīgu programmu, lai atdzīvinātu Vācijas stagnējošo ekonomiku. Viņa koalīcijas plāns ietvēra 500 miljardu eiro investīciju paketi infrastruktūrā, solījumu par neierobežotu aizsardzības izdevumu kapacitāti un skaidru atbalstu Ukrainai. Šī programma, ko ļoti gaidīja tirgi, tagad karājas gaisā.
Mercam trešdien bija paredzēts doties uz Parīzi un Varšavu, lai tiktos ar prezidentu Emanuelu Makronu un premjerministru Donaldu Tusku, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības koordināciju. Šis brauciens ir atlikts uz nenoteiktu laiku, vēl vairāk pastiprinot priekšstatus par nekārtību.
Vācijas rūpnieciskie smagsvari bija pirmie, kas izjuta kritienu. Rheinmetall AG, 2025. gada augstākās veiktspējas DAX akcijas, pieaugot aizsardzības pieprasījumam, samazinājās par 2%. Siemens, MTU Aero Engines, Porsche AG, BASF, Infineon un Daimler Truck Holding AG zaudē aptuveni 2,5%.
Pozitīvā teritorijā parādījās tikai divi DAX dalībnieki: Fresenius Medical Care (+3,8%) un Symrise (+0,2%).
Thanks for sharing! I learned something new today.