Rīt dosimies pie maniem vecākiem, – teica Stass, noskūpstīdams savu draudzeni Jūliju uz vaiga.- Forši, vai ne? Jaunā sieviete priecājās, jo viņai bija apnicis visu laiku apmeklēt kinoteātri un kafejnīcas.
Stass cieši apskāva Jūliju un pasmaidīja – vai tev ir auksti? Ļauj man tevi sasildīt.
– Rīt mēs dosimies uz manu vecāku māju, lai es varētu tevi iepazīstināt ar viņiem, teica vīrietis.
Jūlija teica, ka viņai ir bail no kontakta ar Stasa vecākiem. Viņš iesmējās un sacīja: “Vai mana bezbailīgā draudzene baidās?
– Un no kā tu baidies? No maniem vecākiem? Un kāpēc tu domā, ka mēs neesam labs pāris? Es tevi mīlu un ceru, ka arī tu mani mīli. Vienkārši vecāki vēlas redzēt manu izredzēto.
Pirmo reizi Stass Jūliju ieraudzīja, kad viņa sēdēja uz kopmītnes trešā stāva palodzes un tīrīja logu, bet viņš devās pie drauga uz kopmītni. Pēkšņi metra attālumā no viņa nokrita kāds priekšmets.
Tas bija spainis ar ziepjūdeni. – Ak, sasodīts, – no augšas viņš izdzirdēja sievietes balsi un pacēla galvu. Es to nedarīju speciāli, patiešām. Ceru, ka tu neesi narkomāns?- Jūlija noliecās pār palodzi tā, ka Stass pat nobijās.
Nebaidies, es nenokritīšu, sieviete iesaucās, un pēkšņi viņai no galvas nokrita šalle. Stass to noķēra. Izrādās, ka jauniete bija pavisam plikpauraina.
– Klausies, esi draugs, paņem šalli un uznes uz četrsimt trešo istabu. Labi? – viņa palūdza un pazuda no redzesloka.
Sākumā Stasu samulsināja Jūlijas plikā galva, bet kaut kā uzreiz viņš to pieņēma. Galu galā Jūlija bija dzīvespriecīga un jautra. Izrādījās, ka viņa ir zaudējusi derībās, tāpēc nodzinusi matus uz nullīti. Un dīvainā kārtā šāds izskats viņai pat piestāvēja. Viņa izskatījās neparasti un stilīgi.
Pirms došanās pie Stasa vecākiem Jūlija panikā skraidīja pa kopmītni.
– Meitenes, palīdziet. Iedodiet man pieklājīgu kleitu, un kam ir parūka?
Viss tika atrasts, tikai parūka bija mazliet par lielu, bet kopumā Jūlija izskatījās lieliski.
-Tēti, mammu, iepazīstieties. Tā ir mana Jūlija, teica Stass, iepazīstinot meiteni ar saviem vecākiem. Jūlija bija nobijusies, taču izskatījās ļoti pievilcīgi. Stasa māte aicināja visus pie galda, un ciemiņi paklausīgi apsēdās.
Jūlija šausmās paskatījās uz galdu. Viņas priekšā atradās dažādi galda piederumi, daži no tiem viņai nepazīstami. Viņa nolēma, ka lūgs Stasam uzlikt viņai tikai salātus. Tos noteikti var ēst tikai ar dakšiņu.
Sākās vakariņas. Jūlija, izdzirdot Stasa mātes Annas Romanovnas balsi, virpināja pa savu šķīvi salātu lapu
– Juļenka, kāpēc tu neko neēd? Vai tev tas negaršo? – vaicāja Stasa māte.
– Es vienkārši neesmu izsalkusi. Mēs ar kopmītnes meitenēm saēdāmies daudz ceptu kartupeļu, Jūlija izpļāpājās un nosarka.
– Nu, skaidrs, mīļi teica Stasa māte un sāka pusbalsī par kaut ko runāt ar savu vīru.
Kad “spīdzināšana” pie vakariņu galda bija beigusies, Stass un viņa tēvs devās uz virtuvi ēst kūku, Jūlija pielēca kājās: “Es jums palīdzēšu novākt galdu,” viņa sacīja Annai Romanovnai un neveikli paklupa pāri galdauta malai.
Nokrītot viņa ieraudzīja Stasa mātes ieplestās acis. Kad Jūlija atguvās, viņa atklāja, ka parūka ir nobīdījusies uz sāniem, atklājot viņas nodzīto galvu. Anna Romanovna aizsedza seju ar rokām un izskrēja no istabas, skaļi šņukstot.
Jūlija pa galvu pa kaklu metās ārā no mājokļa. Atvērts mētelis, parūka rokā un asaru jūra.
Kā pagāja iepazīšanās ar Stasa vecākiem? – vaicāja kopmītnes biedrenes.
Es smagi izgāzos – Jūlija šņukstēja. Un visu nakti es ar kaunu atcerējos šo nelaimīgo vakaru. Sieviete pat izslēdza telefonu, jo baidījās dzirdēt no Stasa, ka viņa nav viņam piemērota, tāpēc ir jāšķiras.
Negaidīti pie durvīm kāds pieklauvēja, un Jūlija domāja, ka kāda no kopmītnes meitenēm ir atgriezusies. Viņa atvēra durvis un izbrīnījās. Stass stāvēja viņas priekšā ar kastīti rokās.
– Kāpēc tu neatbildi uz zvaniem?
– Un kāpēc tu vakar aizbēgi? Es skrēju tev pakaļ uz kopmītni, bet tu aizlidoji kā uz slotas kāta. Jā, es tev atnesu kūkas gabalu, tu to vakar nenogaršoji.
– Mana mamma teica, ka meitene visu vakaru nav ēdusi. Viņa pauda,ka tu esi pārāk tieva un tev tieva un tev jāēd vairāk.
Stass mierīgi sagrieza kūku.
Lasi vēl: Večiņa ieraudzīja savu meitu televizorā raidījumā, aiztaisīja acis un sāka raudāt. Uzzinot iemeslu arī es sāku raudāt
– Tu dzen jokus? Kāda kūka? Kāda mamma? Vai esi atnācis no manis atvadīties? Tad atvadies un dodies prom, ”Jūlija ar trīcošām lūpām teica.
Stass viņu apskāva.
– Kāpēc tu tā rīkojies? Maniem vecākiem tu ļoti iepatikies. Manai mammai arī gadījās nepatīkams starpgadījums, kad viņa pirmoreiz apciemoja vīra vecākus – viņa nejauši salauza ūdenskrānu virtuvē.
– Tātad Juļečka tu esi uzaicināta uz ģimenes vakariņām sestdien. Un, starp citu, mamma sacīja, ka tev labāk iztikt bez parūkas. Viņa pati savulaik nobiedēja savu tēvu, kad arī viņa gribēja nodzīt matus uz nullīti.
Jūlija un Anna Romanovna sadraudzējās. Abas kopā dodas iepirkties, gatavo maltītes. Bet Stass jau ir nopircis gredzenu. Jūlijai tuvojas dzimšanas diena, un viņš plāno tieši tad viņai izteikt bildinājumu.
[…] Devos iepazīties ar līgavaiņa ar vecākiem, bet smagi izgāzos. Taču tas viss beidzās ar kaut k… […]