Šodien plānošanas sanāksmē mūsu ārste stāstīja mežonīgu stāstu, kas noticies kaimiņu pilsētā. Mēs pat nodomājām, ka viņa nolēmusi mūs pabiedēt, bet pēc pusdienām mūsu slimnīcā ieveda to pašu māmiņu un kļuva skaidrs, ka šis prātam neaptveramais gadījums ir reāls un nav izdomāts.
Marina devās uz slimnīcu iepriekš, pat pirms kontrakcijām – tā kā pirmās dzemdības bija ļoti straujas, otrajā reizē viņi nolēma nodrošināties. Tika noslēgts dzemdību līgums, bija paredzēts, ka vīrs būs klāt.
Pirmās kontrakcijas Marinai sākas aptuveni pēc pusnakts – viņa par to paziņoja akušierei, bet tā tikai atmeta – klusē, ej gulēt.
Divos naktī viņu tomēr apskatīja – atvērums bija jau pieklājīgs, tāpēc ļāva pazvanīt vīram, pārveda uz pirmdzemdību palātu.
Pārveda un vienkārši aizmirsa par viņu, aizgāja gulēt. Meitene centās vismaz kādu sasaukt, bet personāla izsaukšanas poga nez kāpēc nestrādāja, bet viņas kliedzienus neviens nedzirdēja. Un par Marinu viņi atcerējās tikai aptuveni ap sešiem rītā.
Kad akušiere atskrēja uz pirmdzemdību palātu, viņa ieraudzīja ne tikai Marinu, bet arī viņas mazuli, kurš gulēja uz māmiņas rokām. Pati sieviete bija šoka stāvoklī, kas, godīgi sakot, nav pārsteidzoši.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
[…] Dzemdības vienatnē dzemdību nama palātā. Ārsti aizmirsa par māmiņu […]