Neskatoties uz ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, bezdarba līmenis turpina sarukt. Trešajā ceturksnī tas samazinājās līdz 6%, kas ir par veselu procentpunktu mazāk nekā gadu atpakaļ.
Ņemot vērā, ka kritums vērojams arī strādājošo skaitā, varam secināt, ka bezdarba līmeņa sarukuma pamatā ir tas, ka darba tirgū ienāk mazāk cilvēku nekā to pamet.
Bezdarba līmenis šobrīd ir zemākais, kāds redzēts pēdējo 23 gadu laikā, par ko pieejama statistika, izņemot divus ceturkšņus 2007. gada otrajā pusē. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis – nodarbināto un darba meklētāju īpatsvars kopējā 15-74 gadus vecu iedzīvotāju skaitā – ir tuvu vēsturiski augstākajam līmenim. Atlikušās darbaspēka rezerves ir diezgan ierobežotas.
Lai gan aptaujas liecina, ka darbaspēka trūkuma problēma pēdējos mēnešos, atslābstot ekonomikas izaugsmei, ir nedaudz mazinājusies, tas joprojām ir nozīmīgs uzņēmējdarbību ierobežojošs faktors.
Vakanču īpatsvars kopējā darbavietu skaitā šī gada pirmajā pusē turpināja augt (dati par trešo ceturksni vēl nav pieejami) un pārspēt arvien jaunus rekordus. Tātad vakanču aizpildīšana joprojām sagādā galvassāpes daudziem darba devējiem.
Darba rokas bija grūti atrast, kad ekonomika auga strauji, un darba rokas ir grūti atrast arī tagad, kad izaugsme ir samazinājusi savu ātrumu gandrīz uz pusi. Joprojām nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences un emigrācija ir noteicošie faktori darba tirgus attīstībā.
Tomēr, visdrīzāk, lēnākas ekonomikas izaugsmes apstākļos pieprasījums pēc darba rokām pakāpeniski atslābs. Pirmie signāli jau parādās uzņēmumu aptaujās. Ļoti iespējams, ka bezdarba līmeņa kritums šī gada beigās vai nākamā gada pirmajā pusē apstāsies. Tomēr, bezdarbam joprojām esot zemā līmenī, spiediens uz algām saglabāsies.
Tās varētu augt par vismaz 6% nākamajā gadā. Laikā, kad ārējais pieprasījums vājinās un iekšzemes patēriņš aug lēnāk, arī uzņēmumu ieņēmumi aug gausāk vai pat samazinās. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem, it īpaši tiem, kas ir mazāk produktīvi, būs arvien grūtāk celt algas saviem darbiniekiem.