Es nesen dzemdēju meitu, mans vīrs un es viņu tik ilgi gaidījām, ka galvenais mums bija tas, ka viņa ir piedzimusi dzīva un vesela. Mēs visu laiku atlikām vārdiņa izvēli, mums tas nebija ļoti svarīgi.
Pēc meitiņas piedzimšanas sākām apskatīt variantus un neviens īsti nederēja. Pēc nedēļu ilgiem strīdiem un mokām, es piedāvāju kompromisa variantu un izvēlēties pirmo, kas gadās – Marjana. Vīrs, būdams pārsteigts, neiebilda. Viņš sākotnēji gribēja meitu saukt par Sofiju.
Un tā mēs tikām galā ar vārda izvēli un devāmies reģistrēt meitu uz dzimtsarakstu nodaļu. Kad es sēdēju rindā, man bija dīvaina sajūta, ka kaut kas nav īsti kārtībā. Bet es tam nepievērsu lielu uzmanību. Pie reģistrācijas es kaut kā dīvaini izteicu meitas vārdu, gandrīz čukstus.
Lai arī: Ko darīt ar gultu, pulksteni un citām mirušā radinieku lietām, lai nepiesaistītu sev viņa likteni?
Runā, ka bieži bērna vārds var parādīties sapnī grūtniecības laikā. Lūk, man rādījās sapnī divi vārdi, bet to ietekmēja literatūra, ko lasīju pirms miega.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
[…] Es izvēlējos meitai nepareizo vārdu. Lūdzu, mācieties no mana bēdīgā stāsta… […]