Es piedzemdēju bērnus no sava vīra tēva un vīrs neko nezināja, bet pēc pāris gadiem es samaksāju par saviem gājieniem

Mani sauc Oksana, es ar savu topošo vīru Igoru iepazinos poliklīnikā.

Es tur mācījos, viņš bija mans kurators. Mēs sākām satikties un drīz sapratām, ka vēlamies visu atlikušo dzīvi pavadīt kopā. Mēs apprecējāmies un kopš tā laika esam laimīgi precējušies.

Pirmo reizi, kad satiku sava vīra vecākus, es uzreiz iemīlējos viņa tēvā. Iemīlēties viņā bija vienkārši neiespējami. Gara auguma, graciozs vīrietis ar lielisku stāju. Viņš bija ārsts, kurš dienēja armijā.

Lasi vēl: Iedarbīgi padomi, lai atbrīvotos no parādiem un aizņēmumiem. Ievēro tos, un nenonāksi uz finanšu sēkļa!

Mēs apprecējāmies un pēc kāzām vīra māte palīdzēja man un vīram iekārtoties kopā militārajā slimnīcā. Vīrs ar darba jautājumiem bieži vien brauca komandējumos un tieši vienā no reizēm es palūdzu vīra tēvu atnākt pie mums uz mājām.

Es uzklāju galdu, nopirku pudeli konjaka un sāku gaidīt. Viņš atnāca, visu to ieraudzīja un saprata manus nodomus, un pateica:

“Tu man iepatikiem no pirmās dienas, bet jaukt dēla ģimeni es nevēlos. Bet tākā viņš ļoti bieži brauks komandējumos un tu būsi viena, tad nu labāk jau es, nekā kāds cits. ”

Jūs, drošvien, domājat kā gan es varēju gulties vienā gultā praktiski ar savu tēvu, atbildēšu, ka varēju, jo es viņu ļoti mīlēju.

Es piedzemdēju divus bērnus no sava vīra tēva, bet vīrs domāja, ka no viņa un viss mums bija pat ļoti labi, līdz kamēr negaidīti vīrs ieradās agrāk no sava komandējuma nekā tas bija paredzēts.

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk