Kā izveidojās liktenis vienīgajam bērnam, kurš uzauga Černobiļas slēgtajā zonā

Pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā (AES) 1986. gada 26. aprīlī, ap staciju tika izveidota zona 30 kilometru rādiusā, no kuras steidzīgi tika izvesti 200 tūkstoši cilvēku.

Nācās iznīcināt simtiem mazu apmetņu. Likās, ka nekas nevarēs piespiest cilvēkus atgriezties vietās, kuras ietekmē radiācija.

 

Černobiļa – dzimtene

Pirmie atstumtības zonu pameta dzīvnieki. Cilvēku vidū sāka izplatīties baumas par dzīvniekiem-mutantiem, kas vēl vairāk atbaidīja ziņkārīgos no šīm vietām.

Tiesa, vēlāk šajā bīstamajā zonā sāka atgriezties cilvēki. Patiesībā, uzriez pēc avārijas slēgtajā teritorijā palika AES darbinieki un glābēji, bet dažus gadus vēlāk savos vecajos mājokļos atgriezās daļa civiliedzīvotāju.

Viņus sāka saukt par “pašciematniekiem”. Viņu vidū bija arī Lidija Sovenko, Marijas mamma. Marija ir vienīgais bērns, kurš ir dzimsi Černobiļā pēc katastrofas.

 

Černobiļas zvaigznīte

Marija Vederņikova piedzima 1999. gada 25. augustā. Protams, Marijas vecākiem uzreiz sākās problēmas. Varasiestādes, pēc savas izpratnes, vēlēja meitenei labāku dzīvi. Vederņikovu pāris vēlēja to pašu, bet izrietoši no savas realitātes un iespējām.

Lasi arī: Bils Geitss brīdina cilvēci par draudiem, no kuriem nevarēs glābt neviena vakcīna

Sanāca tā, ka meitenei nācās augt kā vienīgajam bērnam zonā, kas bija pakļauta radiācijas ietekmei. Šī frāze izklausās briesmīgi, bet radiācijas izmeši apgāja garām vietai, kur uzauga bērns. Tāpēc cilvēki gan dzer pienu no vietējām govīm, gan vietējā upē ķer zivis. Un neskatoties uz to, visi ir dzīvi un veseli. Jā, un bērnam bija arī ar ko komunicēt.

Kaimiņos Vederņikovu ģimenei dzīvoja Mihails Šilans – pensionējies skolotājs ar 37 gadu darba stāžu. Kad pienāca laiks gatavot meiteni skolai, Mihails saprata, ka nav tāda lieta, kā izbijis skolotājs, īpaši, ja visu dzīvi viņš jau ir pasniedzis mazākajām klasēm. Pateicoties viņam, Marija apguva aritmētikas, rakstīšanas un lasīšanas pamatus.

Pēc tam meitene vidusskolas gadus mācījās Ivankovā, nelielā pilsētiņā, kur savulaik atveda visus evakuētos Pripjatas iedzīvotājus.

Kā izveidojās liktenis pēc Černobiļas

Viņa iestājās vienā no Kijevas universitātēm. Marija savas nākotnes perspektīvas saista ar viesnīcu biznesu. Meitene piestrādā, un, protams, viņai ir grūti bez veiksmīgu un nodrošinātu vecāku atbalsta, bet, kā zināms, tos neizvēlas.

Lasi vēl: Bils Geitss brīdina cilvēci par draudiem, no kuriem nevarēs glābt neviena vakcīna

Brīvajā laikā meitene regulāri apciemo vecākus. Par to, ka viņa ir dzimusi Černobiļas atstumtības zonā, meitene cenšas nevienam nestāstīt. Grūti ir dzīvot, kad no tevis izvairās.

Cilvēki nesaprot, ka viņa ir parasts vesels cilvēks, nevis mutants, kuram atlicis dzīvot maz laika, un, kurš var saviem bērniem kaut ko nelāgu nodot.

Kaut tikai Marija saprastu, ka stulbo cilvēku skaits, kuru viņa sastop savā dzīvē, ir nemainīgs un nav atkarīgs no dzimšanas vietas. Tieši tāpat kā labo un atsaucīgo cilvēku skaits.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

Pievienot komentāru