Kanāda, Meksika un Ķīna ir apsolījušas reaģēt uz jauniem, vērienīgiem tarifiem to eksportam uz ASV, par kuriem paziņojis prezidents Donalds Tramps.
Tramps paziņoja, ka otrdien stāsies spēkā 25% nodoklis Kanādas un Meksikas importam, kā arī papildu 10% nodoklis Ķīnas precēm. Kanādas enerģijai tiek piemērots zemāks 10 % tarifs.
ASV prezidents paziņoja, ka šis solis ir atbilde uz viņa bažām par nelegālo imigrāciju un nelegālo vielu tirdzniecību – diviem no galvenajiem solījumiem, kuru dēļ viņš tika ievēlēts.
Atbildot uz to, gan Kanāda, gan Meksika paziņoja, ka gatavo līdzīgus tarifus ASV precēm, savukārt Ķīna piebilda, ka tā veiks “nepieciešamos pretpasākumus, lai aizstāvētu savas likumīgās tiesības un intereses”.
Tarifu ieviešana un tai sekojošie atbildes pasākumi varētu iezīmēt jaunas globālo tirdzniecības konfliktu ēras sākumu.
Ekonomisti ir brīdinājuši, ka ASV ievedmuitas nodokļu ieviešana un citu valstu atbildes reakcija varētu izraisīt cenu pieaugumu visdažādākajiem produktiem, sākot ar automašīnām, kokmateriāliem un tēraudu un beidzot ar pārtiku un alkoholu.
Taču Tramps ir norādījis, ka ir gatavs vēl vairāk palielināt nodokļus, ja valstis veiks pretpasākumus.
“Šodienas paziņojums par tarifu ieviešanu ir nepieciešams, lai Ķīna, Meksika un Kanāda uzņemtos atbildību par saviem solījumiem apturēt indīgo vielu plūdus uz Amerikas Savienotajām Valstīm,” teikts Baltā nama sestdienas paziņojumā X.
Tramps to publicēja savā sociālajā platformā “Truth Social”: “Tas tika darīts, izmantojot Starptautisko ārkārtas ekonomisko pilnvaru likumu (IEEPA), jo nelegālie ārvalstnieki un kaitīgās vielas, tostarp fentanils, nopietni apdraud mūsu pilsoņus.”
Tarifs ir iekšzemes nodoklis, ko piemēro precēm, kad tās tiek ievestas valstī, proporcionāli importa vērtībai. Tie ir galvenā Trampa ekonomikas vīzijas daļa.
Viņš tos uzskata par veidu, kā attīstīt ASV ekonomiku, aizsargāt darbvietas un palielināt nodokļu ieņēmumus, un šajā gadījumā – kā spiedienu uz sabiedroto politisko rīcību.
Pagājušajā gadā Ķīna, Meksika un Kanāda kopā veidoja vairāk nekā 40 % no ASV importa. Kanādas, Meksikas un ASV tautsaimniecības ir cieši integrētas, un katru dienu robežas šķērso preces par aptuveni 2 miljardiem ASV dolāru.
Meksikas prezidente Klaudija Šeinbauma apsūdzības, ka Meksikas valdībai ir alianses ar noziedzīgām organizācijām, nodēvēja par “apmelojumiem”. Šeinbauma aicināja ASV darīt vairāk, lai ierobežotu nelegālo ieroču plūsmu uz dienvidiem karteļu apbruņošanai.
Viņa sacīja, ka viņas valsts ir gatava sadarboties ar ASV. “Problēmas neatrisina, nosakot tarifus, bet gan sarunās.”
Viņa ir devusi rīkojumu savam ekonomikas ministram reaģēt ar tarifu un beztarifu pasākumiem. Sagaidāms, ka tie ietvers atbildes tarifus 25% apmērā ASV precēm.
Kanādas premjerministrs Džastins Trudo paziņoja, ka viņa valsts arī reaģēs.
“Mēs nevēlamies būt šeit, mēs to neprasījām,” viņš sacīja preses konferencē sestdienas vēlā vakarā. “Bet mēs neatkāpsimies, iestājoties par kanādiešiem.”
Viņa valdība piemēros 25% muitas tarifus 155 miljardu ASV preču vērtībā – 30 miljardi ASV dolāru stāsies spēkā otrdien un vēl 125 miljardi ASV dolāru – 21 dienas laikā.
Starp precēm, uz kurām tiek attiecināti tarifi, ir amerikāņu alus, vīns, burbons, augļi un augļu sulas, dārzeņi, smaržas, apģērbs un apavi, kā arī sadzīves tehnika, sporta preces un mēbeles. Nodokļi tiks piemēroti arī zāģmateriāliem un plastmasai.
Apsveramie beztarifu pasākumi ir saistīti ar svarīgākajām minerālvielām un iepirkumiem, taču Trudo nepiedāvāja sīkākas ziņas.
Kanādas premjerministrs noraidīja pieņēmumu, ka kopīgā robeža rada bažas par drošību, sakot, ka mazāk nekā 1 % no Amerikas Savienotajās Valstīs ievestā fentanila nāk no Kanādas.
Cenšoties pilnībā izvairīties no tarifiem, Otava bija apsolījusi īstenot 1,3 miljardus Kanādas dolāru lielus jaunus drošības pasākumus uz ASV robežas.
“Tarifi nav labākais veids, kā mēs varam sadarboties, lai glābtu dzīvības,” sacīja Trudo. Viņš arī sacīja, ka kopš inaugurācijas nav runājis ar Trampu, taču saglabās atvērtus kontaktus ar ASV kolēģiem.
Kanāda ir Amerikas lielākā jēlnaftas piegādātāja no ārvalstīm. Saskaņā ar jaunākajiem oficiālajiem tirdzniecības datiem 61 % no ASV importētās naftas no pagājušā gada janvāra līdz novembrim bija no Kanādas.
Ķīna paziņojumā norādīja, ka tā ir ļoti neapmierināta ar nodevām un “stingri iebilst” pret tām. Nodoklis 10 % apmērā tiks pievienots papildus tarifiem, ko Tramps savā pirmajā pilnvaru termiņā un prezidents Džo Baidens jau noteica Ķīnai.
Tā piebilda, ka iesniegs prasību Pasaules Tirdzniecības organizācijā pret ASV par to “nelikumīgo praksi”. “Tirdzniecības un tarifu konfliktiem nav uzvarētāju,” sacīja Ķīnas vēstniecības Vašingtonā pārstāvis.
Pagājušajā mēnesī Ķīnas vicepremjers Ding Sjuešjans Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Šveicē, sacīja, ka viņa valsts meklē “abpusēji izdevīgu” risinājumu tirdzniecības spriedzei un vēlas paplašināt savu importu.
WgkxiyCuBV7
GyW1VE0Uuf5