ASV patērētāji, kuri cīnās ar strauji augošām liellopu gaļas un olu cenām, saskarsies ar vēl lielākām gaļas, dārzeņu un augļu cenām, ja prezidents Donalds Tramps ieviesīs muitas tarifus Kanādas un Meksikas importam, norāda ekonomisti un pārtikas nozares vadītāji.
Patērētāji kopš COVID-19 pandēmijas ir saskārušies ar augstu inflāciju un balsoja par Trampu daļēji neapmierinātības dēļ ar augstākām cenām. Tramps solīja samazināt izmaksas vienkāršajiem amerikāņiem.
Baltais nams piektdien paziņoja, ka jaunie tarifi Kanādai un Meksikai stāsies spēkā 1. februārī, noliedzot Reuters ziņojumu, ka tie tiks atlikti līdz 1. martam, bet šodien vēl arvien tiek gaidīts oficiāls paziņojums.
Ar tarifiem saistītais cenu pieaugums skars patērētāju maciņus laikā, kad liellopu gaļas cenas ir tuvu rekordaugstam līmenim un olu cenas ir pieaugušas pēc tam, kad putnu infekcijas znīcināja miljoniem dējējvistu. Dažādas kaites slaucamo govju vidū ir samazinājuši piena ražošanu arī Kalifornijā, kas ir lielākā piena ražotāja.
Neilgi pēc stāšanās amatā pagājušajā nedēļā Tramps noteica 1. februāra termiņu, līdz kuram jāievieš 25 % muitas tarifi importam no Meksikas un Kanādas, ja vien šīs valstis neapturēs nelegālo imigrantu un opioīda fentanila ieplūšanu ASV. Viņš arī paziņoja, ka ieviesīs 10 % muitas tarifu Ķīnas precēm par šīs valsts lomu fentanila tirdzniecībā.
“Jebkurš izmaksu palielinājums tarifa veidā pēc tam kalpo kā “pārtikas nodoklis” patērētājiem par importētajiem produktiem un nav īstenojams risinājums,” sacīja Nacionālās pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis Deivids Kutlers.
Tarifus maksā importētāji, nevis eksportētāji, kuri vai nu novirza izmaksas patērētājiem, vai arī saskaras ar mazāku peļņu.
Trampa administrācija apgalvo, ka tās plānotie tarifi neizraisīs cenu pieaugumu ASV. Svētdien viceprezidents Dž. D. Venss sacīja, ka patēriņa cenas sāks samazināties, taču tas varētu notikt ne uzreiz.
Piegādes traucējumi tarifu dēļ parādītu, cik ļoti valsts ir kļuvusi atkarīga no kaimiņvalstīm iedzīvotāju apgādē.
Saskaņā ar ASV Lauksaimniecības departamenta un ASV muitas datiem ASV 2023. gadā no piegādātājiem visā pasaulē importēja lauksaimniecības preces 195,9 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tostarp gandrīz 86 miljardi ASV dolāru no Meksikas un Kanādas, kas ir divi lielākie piegādātāji, kuri veido 44 % no kopējā importa apjoma.
Saskaņā ar Nacionālās pārtikas tirgotāju asociācijas (National Grocers Association) datiem līdz pat 40 % svaigu produktu, ko pārdod ASV pārtikas veikalos, tiek importēti.
“Lielāko daļu svaigu augļu un dārzeņu mēs importējam no Meksikas un Kanādas, tāpēc noteikti būs vērojama šo produktu inflācija,” teica Robs Fokss, ekonomists un CoBank Zināšanu apmaiņas direktors.
Saskaņā ar USDA datiem aptuveni divas trešdaļas ASV dārzeņu importa un puse augļu un riekstu importa nāk no Meksikas. Tas ietver gandrīz 90 % avokado, 35 % apelsīnu sulas un 20 % zemeņu.
Meksikas avokado nozares mārketinga uzņēmums Avocados from Mexico decembrī katru nedēļu uz ASV nosūtīja 52 līdz 53 miljonus mārciņu avokado, teica izpilddirektors Alvaro Luke. Viņš teica, ka pirms ASV futbola spēles Super Bowl, kas šogad notiks 9. februārī, šis rādītājs pieaug līdz vairāk nekā 70 miljoniem mārciņu, tādējādi uzsverot Amerikas pieprasījumu. Mičiganas štata universitātes ekonomists Deivids Ortega teica, ka inflāciju var izraisīt tikai tarifi.
ASV parasti ik gadu no Meksikas importē vairāk nekā 1 miljonu liellopu, taču Vašingtona kopš novembra beigām ir bloķējusi sūtījumus, jo Meksikā atklāts kaitēklis.
Arī Kanādas liellopi tiek sūtīti uz ASV. Analītiķi norādīja, ka tarifi vai tirdzniecības traucējumi varētu ietekmēt dažādus produktus, sākot no maltas liellopu gaļas līdz steikiem.
Neskaidrība par tarifiem ir mudinājusi ASV gaļas pircējus līdz 1. februārim iegādāties vietējos vai importētos produktus, teica liellopu gaļas importētāju konsultants Bob Chudy.
Saskaņā ar Darba statistikas biroja datiem ASV mazumtirdzniecības cenas maltai liellopu gaļai septembrī sasniedza rekordaugstu līmeni – 5,67 ASV dolāri par mārciņu, un pagājušajā mēnesī tās bija nedaudz zemākas. Hamburgeru gaļas cenas ir par 42 % augstākas nekā pirms četriem gadiem.