Ķīnas rūpnīcu aktivitāte aprīlī nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2023. gada decembra, jo ASV tarifi ietekmēja uzņēmēju noskaņojumu. Analītiķi atzīmēja, ka importētāji tagad ir pieņēmuši “nogaidīšanas” pieeju pēc tam, kad Ķīnas ražotāji martā steidzās pabeigt pasūtījumus.
Ķīnas rūpnīcu aktivitāte aprīlī saruka līdz zemākajam līmenim kopš 2023. gada decembra, neskatoties uz valdības nepārtrauktajiem stimulēšanas centieniem, liecina Nacionālā statistikas biroja trešdien publiskotie oficiālie dati.
Apstrādes rūpniecības iepirkumu vadītāju indekss (IMI) — vadošais uzņēmējdarbības apstākļu ekonomiskais rādītājs — mēnesī nokritās līdz 49.0, kas ir krietni zem analītiķu prognozētā 49.8. Rādījums zem 50,0 norāda uz kontrakciju.
Tas iezīmē pirmo ikmēneša kritumu Ķīnas ražošanas sektorā 2025. gadā. Martā PMI bija 50,5, kas ir augstākais rādītājs šogad, ko noteica uzņēmumi, kas paātrina pasūtījumu un sūtījumu izpildi, gaidot ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktos abpusējos tarifus.
“Mēs sagaidām, ka aprīļa tirdzniecība uzrādīs vislielāko Ķīnas eksporta uz ASV kritumu. Tas ir tāpēc, ka importētāji ir bijuši nogaidīšanas režīmā, cerot, ka tirdzniecības sarunas varētu novest pie zemākiem tarifiem,” ziņojumā raksta ING Group analītiķi.
Uzņēmējdarbības apstākļi pasliktinās visā pasaulē
Jaunākie PMI dati liecināja, ka vairāki galvenie komponenti aprīlī strauji vājinājās. Gan produkcijas izlaide, gan jauno pasūtījumu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ievērojami samazinājās, ārvalstu pasūtījumiem samazinoties līdz 44,7, kas ir zemākais līmenis pēdējo vienpadsmit mēnešu laikā.
Nodarbinātība saruka straujāk, savukārt pirkšanas aktivitāte saruka pirmo reizi pēdējo trīs mēnešu laikā. Turklāt gan izejvielu izmaksas, gan pārdošanas cenas kritās visstraujāk pēdējo septiņu mēnešu laikā. Arī uzņēmēju konfidence noslīdēja līdz septiņu mēnešu zemākajam līmenim.
Turpretim Ķīnas PMI, kas nav saistīti ar ražošanu, izrādījās izturīgāks, aprīlī reģistrējot 50,4 — tas ir neliels kritums no 50,8 martā. Neskatoties uz to, šie dati iezīmēja 28. mēnesi pēc kārtas, kad pakalpojumu sektorā notiek izaugsme.
ASV un Ķīnas tirdzniecības deeskalācijas pazīmes
Prezidents Tramps aprīlī ieviesa plašus savstarpējus tarifus līdz 145% apmērā visām Ķīnas precēm. Atriebjoties, Pekina uzlika 125% importa nodevas ASV precēm un apņēmās “cīnīties līdz galam”. Ķīnas amatpersonas ir vairākkārt uzstājušas, ka tirdzniecības sarunas nenotiek, neskatoties uz Trampa apgalvojumiem, ka sarunas turpinās.
Tomēr parādās pazīmes, kas liecina par iespējamu tirdzniecības kara deeskalāciju. Pagājušajā nedēļā Tramps solīja “būtiski” samazināt tarifus Ķīnas precēm. ASV finanšu ministrs Skots Besents atzina, ka augstie tarifi abām pusēm nav ilgtspējīgi, žurnālistiem sakot, ka, lai gan “deeskalācija ir Ķīnas ziņā”, ASV nesamazinās tarifus “vienpusēji”.
Wall Street Journal ziņoja, ka Trampa administrācija apsver iespēju pazemināt tarifus Ķīnas precēm līdz diapazonam no 50% līdz 65%. Var ieviest daudzpakāpju pieeju, piemērojot tarifus 35 % apmērā precēm, kuras netiek uzskatītas par kritiskām valsts drošībai, bet tarifi vismaz 100 % apmērā tiktu saglabāti svarīgākajām precēm no Ķīnas.
Neskatoties uz to, Pekina nav izrādījusi nekādas gatavības pazīmes iesaistīties tarifu sarunās.
Pagājušajā nedēļā Ķīnas Tirdzniecības ministrija paziņoja: “Jebkuri apgalvojumi par progresu Ķīnas un ASV tirdzniecības sarunās ir tikai spekulatīvi un tiem nav faktiska pamata.”
Tā mudināja Vašingtonu “pilnībā atcelt visus vienpusējos tarifu pasākumus pret Ķīnu un censties atrisināt domstarpības, izmantojot vienlīdzīgu dialogu”.
Great read! I really enjoyed your perspective on this topic.