Eirozonas inflācija aprīlī pieauga vairāk nekā gaidīts, jo tirdzniecības tarifu ietekme sāka atbalsoties patēriņa grozā, radot jaunu izaicinājumu ECB.
Cenu spiediens eirozonā aprīlī pārsniedza gaidīto, radot jaunus izaicinājumus saistībā ar deinflācijas tendenci un, iespējams, sarežģījot Eiropas Centrālās bankas (ECB) ceļvedi turpmāko procentu likmju pazemināšanai turpmākajos mēnešos.
Saskaņā ar Eurostat piektdien publiskotajiem provizoriskajiem datiem patēriņa cenas gada griezumā pieauga par 2,2%, kas ir nemainīgs salīdzinājumā ar martu, bet nedaudz pārsniedz ekonomistu prognozēto 2,1%.
Mēneša griezumā inflācija, tāpat kā martā, pieauga par 0.6%, kas liecina, ka inflācijas temps varētu apstāties.
Frankfurtes politikas veidotājus satraucošāk šķita tas, ka pamatinflācija, kas neietver nestabilās pārtikas un enerģijas cenas, aprīlī pieauga līdz 2,7%, salīdzinot ar 2,4% iepriekšējā mēnesī un krietni virs 2,5% konsensa aplēses.
Tas bija pirmais pamatinflācijas kāpums kopš 2024. gada maija, un pakalpojumus atkal izvirzīja vadībā.
Pakalpojumu inflācija joprojām ir galvenā ECB galvassāpes
Pakalpojumu inflācija, kas ir galvenais rādītājs ECB novērtējumā par pamatā esošo cenu spiedienu, pieauga līdz 3,9% gadā, salīdzinot ar 3,5% martā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pakalpojumu cenas pieauga par 0,9%.
Pārtikas, stipro dzērienu un tabakas inflācijas kāpums no 2,9% līdz 3,0% palielināja augšupvērsto spiedienu, savukārt enerģijas cenas turpināja vilkt uz galveno rādītāju, samazinoties par 3,5% salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā.
Visā eiro zonā inflācija joprojām bija ļoti nevienmērīga. Visaugstākā gada inflācija reģistrēta Igaunijā – 4,4%, kam sekoja Nīderlande un Latvija ar 4,1%. Vismazākais cenu pieaugums bija Francijā, gada inflācijai sasniedzot tikai 0,8%.
Tirgi nekustējās, neskatoties uz inflācijas uzliesmojumu
Neraugoties uz spēcīgāku inflācijas rādītāju, nekā gaidīts, finanšu tirgi lielākoties palika netraucēti.
Šķiet, ka investori saglabā pārliecību, ka ECB turpinās likmju samazināšanu jūnijā, tirgiem aprīļa datus lielākoties interpretējot kā īslaicīgu satricinājumu, nevis tendences maiņu.
Vācijas divu gadu Schatz ienesīgums, kas bieži tiek uzskatīts par ECB politikas gaidu barometru, turējās stabili 1,73% līmenī, bet desmit gadu Bund ienesīgums nemainījās 2,46% līmenī.
Eiro arī paraustīja plecus no datiem, saglabājot iepriekšējo pieaugumu pret dolāru 1,1330 līmenī.
Akcijas palielina peļņu, investoriem koncentrējoties uz peļņu
Tikmēr akciju tirgi pagarināja savu ralliju, ko veicināja uzņēmumu peļņa un investoru optimisms. EuroSTOXX 50 indekss piektdien pieauga par 0,8%, bet Vācijas DAX pieauga par 1,8%, un tas notika jau astoto dienu pēc kārtas.
Aizsardzības spēkstacija Rheinmetall AG paaugstināja DAX, palielinoties par 3,6%, sasniedzot jaunu rekordlīmeni, turpinoties pieprasījumam pēc militārā aprīkojuma. Plašākajā EuroSTOXX 50 ietvaros ING Groep, Airbus un Bayer bija labākie rādītāji, pieaugot attiecīgi par 5,2%, 5,1% un 4,2%.
Negatīvā puse Minich RE un enerģētikas grupa RWE zaudēja 4,9% un 3,6%.
Eirozonas bankas arī ieguva vietu, EuroSTOXX Bank indeksam pieaugot par 1.9%, atspoguļojot noturīgo investoru noskaņojumu potenciāli ieilgušā ierobežojošās politikas periodā.