Manam kaimiņam šogad traki nepaveicās.
Pavasarī viņš nopirka sev automašīnu, pareizāk sakot lietotu VAZ2110 brūkošā VAZ2105 vietā. Palīdzēju viņam reģistrēties valsts dienestā, lai pierakstītos uz jaunās automašīnas reģistrāciju ceļu policijā. Samaksājām valsts nodevu, un viņš devās saņemt numurus.
Es jau iedomājos, kā viņš atbrauks un mēs kā kaimiņi atmazgāsim jauno numuru saņemšanu. Bet viņš atbrauca nikns kā velns un uzrādīja ceļu policijas lapiņu, ka reģistrācija ir liegta.
Iestādes atteicās reģistrēt spēkratu, jo jumtā bija tā dēvētā kolhoza lūka, kuru bija uzstādījis viens no iepriekšējiem īpašniekiem. Tagad tas tiek uzskatīts par izmaiņu veikšanu konstrukcijā, kas nav reģistrēta ceļu policijā atbilstošā veidā.
Kaimiņš šo problēmu cerēja atrisināt ar paziņu starpniecību, taču nekas neizdevās un viņam vienkārši ieteica doties uz reģionālo ceļu policiju un mēģināt noteiktajā kārtībā reģistrēt lūku. Savukārt es palīdzēju viņam aizpildīt izmaiņu reģistrācijas pieteikumu. Viņš samaksāja apmēram 3000 Krievijas rubļu ar atlaidi 30% apmērā.
Atkal pavadīju viņu ceļā, novēlot veiksmi!
Pēc 10 minūtēm zvana:
– Kaimiņ, palīdzi! Es avarēju kaimiņu ciemā – izdedzis sajūgs!
Kamēr es meklēju vilkšanas trosi, viņš pats lēnām atbrauca.
Īsāk sakot, viņš teica, ka viņam viss ir līdz kaklam, lai tas spēkrats pagalmā sapūst. Viņam tas vairs vairs neesot vajadzīgs.
Tā automašīna nostāvēja gandrīz visu vasaru. Neviens par viņu vairs nerūpējās. Varbūt kaimiņš nolēma atlikt līdz rudenim visus ar auto saistītās lietas.
Bet tad iejaucās kaimiņa sieva.
Reiz es izgāju pagalmā, un kaimiņš ar nopietnu sejas izteiksmi saka:
– Mana sieva sasita automobili!
Es paskatījos un secināju, ka automašīna stāv kā stāvējusi, šķiet, ka ar to viss ir kārtībā.
– Nāc un palūkojies!
Es piegāju klāt un manas acis pārsteigumā iepletās!
Lūka sasista gabalos! Kas notika? Kaimiņiene ir laipna un kārtīga sieviete. Speciāli viņa nevarēja salauzt! Izrādās, ka dzīvē notiek arī tādas lietas:
Izrādījās, ka vakarā kaimiņiene izgājusi uz lieveņa un tur atradusi lielu akmeni, ko mazdēls nez kāpēc bija atnesis mājās. Viņa nolēma to iemest dārzā, bet trāpīja tieši mašīnas lūkā!
Sen nebiju tā smējies! Tas ir visnotaļ traģikomiski!
Lasi vēl: Klusā mežā mēs uzgājām dīvainu vietu ar krustiem. Šermuļi pārņem, kad uzzinājām, kur stāvam
Kaimiņš, paldies dievam, jau saprata, ka no automobiļa ir jātiek vaļā. Nekas labs no tās nav gaidāms.
Nu ko lai dara, bet es uzskatu, ka mūsu dzīve ir kā zebra. Būs arī baltā strīpa! Turies, kaimiņ!
[…] Kaimiņa sieva sasita viņa jauno mašīnu. ”No smiekliem gandrīz zaudēju valodu, kad uzzināju,… […]