Klusā mežā mēs uzgājām dīvainu vietu ar krustiem. Šermuļi pārņem, kad uzzinājām, kur stāvam

Lūk, beigās mūsu meklējumi vainagojās panākumiem un mēs šo vietu atradām! Bija novembra vidus, un laiks tajā dienā bija saulains un silts. Mūsu ceļš jau atkal vijās pa maršrutu, pa kuru vairākas reizes gājām garām kādas interesantas vietas meklējumos.

Astoņi kilometri vienā virzienā, vēl astoņi kilometri pretējā virzienā, plus vēl daži kilometri pa apkārtni. Un gājām pa krūmu biezokņiem, apejot kritušus kokus. Glāba arī tas, ka novembrī nebija zāles, tā bija novītusi. Pretējā gadījumu vispār būtu katastrofa, pēc pirmā kilometra jau spēki būtu izsmelti.

Un mēs jau kuro reizi meklējam vietu, kur pirms vairāk nekā simts gadiem atradās mūra baznīca. Interesanti, ka tā ir norādīta kartēs, un mēs to vietu atradām, bet tur tagad bija lauks, kas ir aizaudzis ar kokiem. Izņemot dažas padomju regālijas, mēs tur neko neatradām.

Bet kādā jaukā vasaras dienā mežā satikām sēņotājus. Viens no viņiem bija gados vecs vīrietis, kurš pastāstīja, ka ir bijusi vēl viena neliela akmens baznīca. Tieši to mēs devāmies meklēt jau piekto reizi un atradām burtiski divus kilometrus uz ziemeļiem no vietas, kur domājām. Protams, mēs ārkārtīgi priecājāmies par šo atradumu.

Akmens pamats bija lieliski saglabājies pa visu perimetru. Visas sienas arī bija saglabājušās – varēja redzēt, cik  daudz baznīcā ir bijušas telpas.

Lasi vēl: ”Tiklīdz tu dzemdēsi bērnu, mēs tev viņu atņemsim”, kliedza vīramāte. Lūk, kā viss beidzās! Man asaras birst

Kad apstaigājām pamatu pa apli, zem vienas sienas ieraudzījām caurumu, kas ieiet dziļi zemē. Nedomāju, ka šeit ir bijuši dārgumu meklētāji, visticamāk, tā ir kāda zvēra ala, kas ērti iekārtota zem šī varenā pamata.

Interesanti ir tas, ka akmeņus, no kuriem veidots pamats, gandrīz visus klāj zaļas sūnas. Kāpēc sūnas izvēlējās šos akmeņus? Tam, protams, ir zinātnisks pamatojums, par to nāksies palasīt brīvā brīdī, jo jau sākusies ziema un tiek solīts drīzs sals.

Atradām uz zemes dzelzs krustu, kas bija saliecies. Kas un kāpēc to izdarīja, nav skaidrs. Uz krusta bija redzamas krāsas paliekas, kas nozīmē, ka kādreiz tas regulāri krāsots.

Nedaudz tālāk ieraudzījām vēl vienu dzelzs krustu. Tas stingri stāvēja zemē. Tam bija  interesanta konfigurācija. Tāpat kā iepriekšējais krusts šis bija kalts.

Neliela žoga koka paliekas. Nedaudz vēlāk sapratām, ka žogs kalpojis kā kapa sētiņa. Interesanti, cik gadu ir šim koka žogam. Esmu pārliecināts, ka to ir daudz.

Ieredzējām vēl divus dzelzs krustus. Nonācām pie secinājuma, ka pie šīs baznīcas bija nelielu kapsēta. Palikām šeit vēl nedaudz un sākām gatavoties mājupceļam, jo sāks jau  satumst.

Tagad mums navigatorā ir iestatīts šīs vietas punkts un pavasarī plānojam šeit sarīkot vēl vienu ekspedīciju.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

Pievienot komentāru