Mana meita ir vēl maza. Kādu laiku man galvā ir nožēla: kāpēc es viņu vispār dzemdēju

Bet nē. Tagad visa problēma ir tāda, ka viņa nevar normāli runāt. Liekas, ka viņa zina visas skaņas un vārdus, bet nevar pareizi izteikties. Nezina ciparus, krāsas, nepaklausa, ir nerātna. Tas mani nervozē.

Katru dienu mīlestības pret viņu kļūst arvien mazāk. Dažreiz es vienkārši nevarēju sevi savaldīt un aizgāju no mājām, lai atpūstos no viņas. Un, jūs zināt, ko? Man viņas nemaz netrūka. Un man šķiet, ka viņa ir mana kļūda.

Vienīgais iemesls, kāpēc es neatsakos no bērna, ir sabiedrības nosodījums. Pretējā gadījumā es jau sen būtu spērusi šo soli.

Lasi vēl: Kāpēc jūs nevarat gulēt ar kājām pret durvīm un vēl 5 gulēšanas aizliegumi. Jūs paši bojājat sev veselību

Mamma katru dienu man saka, ka drīz viss pāries. Bet, man šķiet, ka “caurlaide” ir pagājusi, bet šī diena vēl nav pienākusi. Es zinu, ka kritika pret mani tagad nāks liela, bet es sirsnīgi rakstīju par to, kā jūtos.

Avots:

vzdyhaj