Mans bērnības gardums – padomju laiku piena kokteiļa pagatavošanas noslēpumi

Man šķiet, ka daudziem manas paaudzes cilvēkiem viens no lielākajiem padomju bērnības gardumiem bija piena kokteilis.

Tas bija balts, salds, skābā krējuma biezumā un ar tādiem stingriem gaisa burbulīšiem. Mūsu pilsētā to parasti gatavoja un tirgoja veikalos „Sulas un Ūdeņi” un pārtikas veikalu sulas un ūdeņu nodaļās.

Tur uz vietas stāvēja pelēkas krāsas metāliskais mikseris ar niķeļa glāzēm, kas strādājot rūca kā vesela turbīna. Vēl tur atradās novietne ar trīm lieliem stikla konusiem, to lejasdaļā bija iestrādāti metāliskie krāni. Bet pašos konusos bija salietas sulas.

Visbiežāk tā bija tieši tomātu sula. Un tai blakus vienmēr stāvēja sāls trauciņš, no kura katrs varēja paņemt šķipsniņu sāls, lai pievienotu to savai sulai.. Bet tas vairāk pieaugušajiem. Vismaz es neesmu redzējis bērnus, kas dzertu tomātu sulu.

Kokteili gan taisīja tavā acu priekšā: no pudelītes ar plato kakliņu un alumīnija folijas korķīti pa taisno lielajā niķelētajā glāzē pārdevēja ielēja pienu, tur pat pievienoja pāris bumbiņas saldējuma, ko ar īpašu mērkaroti izgreba no ledusskapja dzīlēm, un no mērglāzītes pielēja nedaudzābolu vai bumbierusīrupa.

Pēc tam šo glāzi ievietoja mikserī, tas sāka rūkt un vajadzēja ilgi un mokoši gaidīt, kamēr kokteilis būs sakults. Un tad nāca šis svētlaimes mirklis! Kas gan beidzās visai ātri.

Cik ļoti žēl bija tolaik, ka stikla glāzīti nekādīgi nebija iespējams izlaizīt no iekšpuses!

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā