Esiet greizsirdīgi
Kaislīgi, vētraini, traki. Sitiet ar dūri sienā, dauziet kājām, graujiet visu apkārt. Tikai nekad nesakiet viņai, ka viņa ir pie tā vainīga. Nepārmetiet viņai un nevainojiet. Lai jau labāk „tas āzis, kas ir uz viņu paskatījies” būs pie visa vainīgs. Taču viņa pati lai paliek svētā. Ticiet man, ja viņa gribēs krāpt, viņa to izdarīs, bet jūs nemaz par to neuzzināsiet.
Taču ja vien esat tam pievērsis uzmanību, viņa to ir darījusi speciāli. Lai vismaz šādi jūs parādāt viņai, ka esat greizsirdīgs, tātad arī mīlat, novērtējat un baidāties viņu pazaudēt. Tātad viņa sāka šaubīties par sevi un par jūsu jūtām. Tātad viņa baidās par jūsu „mēs”. Sakiet viņai to pēc iespējas biežāk. Sakiet, ka viņa jums nozīmē visu, ka kopā ar viņu jūtaties kā paradīzē.
Lai arī tas būtu uzspēlēti, lai jau. Sakiet tik! Ja nu pēkšņi rītdien viņas vairs nebūs. Bet viņas noteikti vairs kādreiz nebūs. Jo dzīve ir ļoti īsa, neparedzama un var beigties acumirklī.
Tad nu lūk, ja nu viņas rītdien vairs nebūs, jums vairs nekad nebūs iespējas viņai to pateikt. Tā kā sakiet, mīļie, sakiet.
Lasi vēl: Lūgšana par slimnieka atveseļošanos
Soliet, nežēlojiet solījumu un nebaidieties pievilt
Viņa ir tik laimīga, kad dzird solījumus, kad sapņo, cer uz kaut ko labu. Viņa ir tik skaista tobrīd. Vai tad viņa nav pelnījusi?
Pat ja jūs parīt izšķirsieties, vai tad tās piecpadsmit minūtes, kad gulējāt kopā un sapņojāt par kopīgu nākotni, nav tā vērtas? Ir gan! Jo mūsu dzīvē ir pārāk maz šādu mirkļu.
Turklāt mēs vēl ierobežojam sevi. Mēs apsveram, rēķinam, apdomājam, mēs, idioti, velns parāvis, šādi veidojam attiecības! Bet attiecības vienkārši vajag izdzīvot1
Vienkārši mīlēt, ciest, sadegt. Teikt to, ko domā tieši šobrīd, šai pašā mirklī.
Avots:
[…] Meitenei, kura uzrakstīja šos zelta vārdus, vajadzētu uzcelt pieminekli! […]