Ziemas saulgrieži 2020. gadā notiks 21. decembrī. Tieši šajā datumā ziemeļu puslodes iedzīvotāji piedzīvos garāko nakti un īsāko dienu.
Un pēc tam dienasgaismas laiks pamazām palielināsies. Saskaņā ar astronomijas standartiem ziema pati par sevi iestājas tikai no šīs dienas.
Pat seno slāvu vidū šī diena bija apveltīta ar burvību, īpašu enerģiju un tika uzskatīta par lielisku brīvdienu. Viņi satika ziemu, vēroja dabu, pamanīja zīmes, kā arī veica dažādus rituālus un ceremonijas. Mūsu senči šajā dienā pielūdza Sauli kā dievību, jo uzskatīja, ka šodien ir viņa dzimšanas diena.
Tradīcijas ziemas saulgriežiem
Tika rīkoti krāšņākie svētki, bija ierasts piedāvāt ziedojumus, svētkus, gadatirgus, svētkus ar dziesmām un dejām, nodarbojās ar laimes stāstīšanu un, protams, ne bez svētkiem. Cilvēki uzvilka labākās drēbes un gāja pie viesiem. Līdz ar to piedzima Koladādas svētki un pirmās dziesmas.
Ziemas saulgriežu laikā zemi parasti klāj mīksts sniegs, ap sniega kupenām, kas mirgo zvaigžņu atspīdumā un mēness gaismā, kas vienmērīgi līst no debesīm. Koki – vareni milži, kas pārklāti ar sniegu, un visapkārt bija klāta balta drēbe. Putenis klusi gaudo, un cilvēki priecājas, ka beidzot ir pienākusi skaistā ziema baltos halātos.
Šo dienu mūsu senči uzskatīja par rituālu brīvdienu, kad viņi godināja dabas spēkus un visvairāk uzslavēja debesu ķermeni, kas viņiem deva siltumu un deva jaunus spēkus. Šajā laikā daba sasala, lauka un lauksaimniecības darbi jau sen bija pabeigti, un klētīs krājumi katru dienu kūst. Tāpēc cilvēki lūdza, lai viņu graudi nepasliktinātos no mitruma un lai tie varētu ilgt līdz pavasarim.
Paražas, kas agrāk valdīja ziemas saulgriežu dienā
Saule nesa dažādas dāvanas un ziedojumus, jo saskaņā ar uzskatiem tā piedzima no jauna un katru dienu tā tikai ieguva spēku. Tā ka jaunajā gadā bija bagātīga raža, dievišķais spīdeklis tika daiļrunīgi slavēts, pielūgts, tādējādi godinot.
Lasi arī: Ziņa par objektu ko atrada gigantiskā vaļa vēderā satricināja visus cilvēkus. Cilvēki iepleta acis izbrīnā
Bija pieņemts cept rupju maizi, miecētu un apaļu, tāpat kā pašu sauli. Tas tika sadalīts starp visiem mājsaimniecības locekļiem, lai viņi varētu smelties spēku un enerģiju no šī našķa.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk (par rituāliem kādi būtu jāveic, zīmēm u.c. infomāciju)
[…] […]