Anna Kirjanova ir pazīstama kā viena no labākajām Krievijas psiholoģēm. Turklāt daudzi pazīst Kirjanovu kā raidījumu vadītāju, grāmatu, rakstu un pat dzejas autori.
Šodien mēs nolēmām dalīties ar vienu savdabīgu Annas Kirjanovas rakstu par to, ko īsti nozīmē „nemīlēšana”.
Nemīlēšana ir tad, ka nedrīkst traucēt. Nedrīkst runāt, smieties un pat apskaut. Nedrīkst stāstīt par saviem pārdzīvojumiem, jo tās ir muļķības, nevis pārdzīvojumi.
Nedrīkst neko lūgt, jo ir jāsaprot, ka šobrīd ir grūtie laiki. Un vispār, kam tev tas? Nedrīkst cerēt uz palīdzību, jo pieauguši cilvēki paši tiek galā ar savām problēmām. Pat ja viņiem ir 5 gadiņi.
Tas jau ir pieklājīgs vecums. Bet ja veseli trīsdesmit pieci – tās jau ir vecumdienas. Un nav ko cacoties tik cienījamā vecumā.
Nemīlēšana ir tad, kad vairs īpaši nelamā, bet arī neslavē. Nemana. Kad ir neērti ēst tuva cilvēka priekšā, jo viņš var pateikt, ka tu pārāk daudz ēd. Taču tevis pagatavotu ēdienu cilvēks apēdīs un neko nepateiks. Un nepamanīs tavas pūles, kad tu uzkopsi mājokli un pat ieliksi puķes vāzē.
Nemīlēšana ir tad, kad neko nedrīkst. Kad tu krīti uz nerviem, traucē, lien, muldi un čakarē prātu. Un vispār, sēdi klusu savā stūrītī un gaidi, kad tevi izvedīs pastaigā. Un nekauc, nečīksti, neraudi – sēdi mierīga un gaidi. Kad neaizstāv un saka, ka pati vien vainīga, tā arī ir nemīlēšana.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā