Pēc prognozētās stagnācijas eirozonā vērojams neliels IKP pieaugums

Posted on by Anete Vītola

Related Post

Reģionālā ražošanas apjoma rādītāji bija nedaudz labāki, nekā iepriekš tika uzskatīts, lai gan eirozonu joprojām kavē produktivitātes problēmas.

Sezonāli izlīdzinātais IKP 2024. gada pēdējos trīs mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni eiro zonā palielinājās par 0,1%, bet ES – par 0,2%, piektdien paziņoja Eurostat.

Iepriekšējā ceturksnī IKP abās zonās pieauga par 0,4 %.

Jaunie skaitļi ir nedaudz labāki par iepriekšējām aplēsēm, kas tika paziņotas pagājušajā mēnesī, lai gan tie ir daudz zemāki par 0,6 %, kas bija vērojami ASV. Prognozēts, ka janvārī ceturkšņa izaugsme eirozonā būs 0 %, savukārt ES izaugsme tika lēsta 0,1 % apmērā.

Salīdzinājumā ar 2023. gada pēdējiem trim mēnešiem pagājušā gada pēdējā ceturksnī IKP eirozonā pieauga par 0,9%. ES šis kopējais rādītājs bija 1,1 %. Šie rezultāti seko gada pieauguma kopējam rādītājam, kas iepriekšējā ceturksnī eirozonā bija 0,9%, bet ES – 1,0%.

Īpaši spēcīgs 4. ceturkšņa gada izlaides pieaugums bija vērojams Polijā, Lietuvā un Spānijā, savukārt Austrijā un Vācijā bija vērojams straujākais kritums.

“Eirozonas tautsaimniecības sniegums 4. ceturksnī bija nedaudz labāks, nekā iepriekš domāts, tomēr izaugsme joprojām bija ļoti vāja, un sākotnējās pazīmes liecina, ka 2025. gada sākums bija lēns,” sacīja Capital Economics galvenā eirozonas ekonomista vietnieks Džeks Alens-Reinolds.

“Galvenais ir tas, ka 0,1 % paplašināšanās diez vai ir kaut kas tāds, par ko vajadzētu priecāties,” viņš turpināja. “Ceturtajā ceturksnī gan Vācija, gan Francija piedzīvoja sarukumu, savukārt Itālija piedzīvoja stagnāciju, un Spānijai un citām mazākām valstīm atlika tikai apturēt reģiona ekonomikas lejupslīdi.”

Tajā pašā paziņojumā Eurostat norādīja, ka 2024. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nodarbināto personu skaits gan euro zonā, gan ES palielinājās par 0,1 %. Savukārt 2024. gada 3. ceturksnī nodarbinātība eirozonā bija palielinājusies par 0,2 %, bet ES saglabājusies stabila.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni 2024. gada 4. ceturksnī nodarbinātība eirozonā palielinājās par 0,6%, bet ES – par 0,5%.

“Šo nodarbinātības kāpumu pretējā puse ir tā, ka produktivitāte, ko mēra ar IKP uz vienu strādājošo, kopš 2022. gada 3. ceturkšņa ir samazinājusies par 1,4%,” teica Alend-Reinolds.

“Tas, savukārt, ir uzturējis vienības darbaspēka izmaksu pieaugumu un pamatā esošo cenu spiedienu augstāku, nekā tas būtu bijis pretējā gadījumā.”

COMMENTS

Pievienot komentāru