Tirdzniecības konflikts starp divām pasaules lielākajām ekonomikām ir saasinājies pēc tam, kad Ķīna atbildēja ASV ieviestajiem tarifiem ar saviem pasākumiem.
Pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps ieviesa vispārēju 10 % muitas tarifu visam Ķīnas importam ASV, Pekina cita starpā ir nolēmusi noteikt atbildes nodokļus konkrētām amerikāņu precēm, kā arī veikt citus pasākumus.
Zināmā mērā šis jaunākais “tit-for-tat” nav nekas jauns un balstās uz ilgstošo tirdzniecības strīdu starp valstīm, jo kopš 2018. gada jau ir ieviesti un draudēti tarifi dažādām precēm.
Tramps ir paziņojis, ka viņš plāno runāt ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, tāpēc vienošanās vēl varētu tikt panākta. Taču, ja Ķīna 10. februārī atbildēs, kā plānots, kāda varētu būt ietekme?
Ogles, nafta un gāze
Daļa no Ķīnas pretpasākumiem Trampa tarifiem ir paziņot par saviem ievedmuitas nodokļiem ASV oglēm un sašķidrinātajai dabasgāzei (LNG) 10 % apmērā un 15 % nodevu jēlnaftai.
Pekinas reakcija nozīmē, ka uzņēmumiem, kas vēlas importēt fosilo kurināmo no ASV, būs jāmaksā nodoklis, lai to varētu darīt.
Ķīna ir pasaulē lielākais ogļu importētājs, bet lielāko daļu ogļu tā iegūst no Indonēzijas, lai gan starp tās piegādātājiem ir arī Krievija, Austrālija un Mongolija.
Runājot par ASV, Ķīna ir palielinājusi sašķidrinātās dabasgāzes importu no šīs valsts, un saskaņā ar Ķīnas muitas datiem tās apjoms ir gandrīz divreiz lielāks nekā 2018. gadā.
Taču kopumā tās fosilā kurināmā tirdzniecība ir pieticīga, un 2023. gadā ASV imports veidos tikai 1,7 % no Ķīnas kopējā no ārvalstīm iepirktās jēlnaftas apjoma. Tas liecina, ka Ķīna nav atkarīga no ASV, tāpēc tarifu ietekme uz tās ekonomiku varētu būt minimāla.
No otras puses, ASV ir pasaulē lielākais sašķidrinātās dabasgāzes eksportētājs, tāpēc tai ir daudz citu klientu, jo īpaši Apvienotā Karaliste un Eiropas Savienība.
Lauksaimniecības tehnika, pikapi un lielas automašīnas
Papildus degvielai Ķīna ir noteikusi 10 % tarifu lauksaimniecības tehnikai, pikapiem un dažiem lieliem automobiļiem. Taču Ķīna nav liels ASV pikapu importētājs, un lielāko daļu automašīnu tā iepērk no Eiropas un Japānas, tāpēc 10 % tarifs jau tā nelielam importēto preču skaitam patērētājus pārāk smagi neskars.
Pēdējos gados Ķīna ir palielinājusi ieguldījumus lauksaimniecības tehnikā, lai uzlabotu ražošanu un samazinātu atkarību no importa, kā arī lai stiprinātu savu pārtikas nodrošinājumu.
Tāpēc tarifu ieviešana lauksaimniecības tehnikai varētu būt vēl viens solis, lai mēģinātu stimulēt vietējo rūpniecību.
Google izmeklēšana
Ķīnas iestādes ir paziņojušas arī par dažiem ar tarifiem nesaistītiem pasākumiem, un viens no tiem ir pretmonopola izmeklēšana attiecībā uz ASV tehnoloģiju gigantu Google.
Pagaidām nav skaidrs, kas tiks izmeklēts, bet kontekstā jānorāda, ka Google meklēšanas pakalpojumi Ķīnā ir bloķēti kopš 2010. gada.
Uzņēmumam joprojām ir zināma uzņēmējdarbības klātbūtne šajā valstī, nodrošinot lietotnes un spēles Ķīnas tirgiem, sadarbojoties ar vietējiem izstrādātājiem.
Taču Ķīna veido tikai aptuveni 1 % no Google globālā apgrozījuma, kas liecina, ka, ja uzņēmums pilnībā pārtrauktu saikni ar šo valsti, tā situācija nebūtu daudz sliktāka.
Calvin Klein pievienots “neuzticamo uzņēmumu” sarakstam
Ķīna ir iekļāvusi PVH, amerikāņu uzņēmumu, kam pieder dizaineru zīmoli Calvin Klein un Tommy Hilfiger, savā tā dēvētajā “neuzticamo uzņēmumu” sarakstā un apsūdzējusi to “diskriminējošos pasākumos pret Ķīnas uzņēmumiem”.
Sarakstu, kurā iekļauti arī citi ASV uzņēmumi, Pekina izveidoja 2020. gadā, saasinoties tirdzniecības spriedzei. Calvin Klein un Tommy Hilfiger iekļūšana Ķīnas sarakstā apgrūtinās uzņēmējdarbības veikšanu šajā valstī. Tiem var tikt piemērotas sankcijas, tostarp naudas sodi, un to ārvalstu darbiniekiem var tikt anulētas darba vīzas.
Reto metālu eksporta kontrole
Lai gan ir noteikti tarifi uzņēmumiem, kas vēlas importēt preces no ārvalstīm, Ķīna ir noteikusi arī eksporta kontroli 25 retajiem metāliem.
Daži no šiem metāliem ir galvenie komponenti daudziem elektrotehnikas izstrādājumiem un militāram aprīkojumam.
Ķīna ir apguvusi šo metālu rafinēšanas prasmes un saražo gandrīz 90 % no pasaules rafinētās produkcijas. Ierobežoto metālu sarakstā ir volframs, kuru ir grūti iegūt un kurš ir būtisks materiāls kosmiskās aviācijas nozarē.
Lai gan pastāv eksporta ierobežojumi, Evans-Pritchard no Capital Economics teica, ka ir ievērojams tas, ka neviens no pasākumiem nav vērsts uz svarīgākajiem metāliem, kurus Ķīna importē no ASV un kurus izmanto augstas klases mikroshēmu, pusvadītāju iekārtu, farmaceitisko līdzekļu un kosmosa iekārtu ražošanā.