Pieskrienot pie mājokļa durvīm, Artjoms no uztraukuma nevarēja atrast durvju atslēgu un izdzirdēja … ieejas durvju čīkstēšanu, tur ienāca vecā sieva. Kāpņu telpā bija tumšs, viņas seja nemaz nebija redzama.Večiņa lēnām un klusi kāpa pa kāpnēm, balstot uz margām kreiso roku ar gariem un līkiem nagiem.
Beidzot atvēris durvis un aizvēris no iekšpuses visas slēdzenes, Artjoms vairākas minūtes stāvēja pilnīgā klusumā koridorā, ieklausoties katrā troksnī. Palūkojoties durvju actiņā, viņš ieskatījās kāpņu telpā – neviens nebija redzams. Vīrietis devās pie miera, bet viņu vajāja satrauktas domas un viņš nevarēja gulēt. Viņš aizmiga tikai uz rīta pusi.
Pamostoties aptuveni pusdienlaikā, puisis paskatījās pa logu, kas vērsts uz pagalmu – tur nebija neviena, izņemot pazīstamas kaimiņu vecmāmuļas, tomēr šodien viņš nolēma neizaicināt likteni un izdomāja visu dienu palikt mājās.
Mājsaimniecības darbi Artjomu nogurdināja, un viņš agri devās gulēt. Nakts vidū, būdams sapņa varā, viņš sajuta, ka kāds viņam sēž virsū, kakls lēnām saspiežas un kļūst neiespējami elpot. Artjoma ķermenis bija kā paralizēts, viņš nevarēja ne pacelt roku, ne atvērt acis, elpošana kļuva apgrūtināta. Pārvarot sevi, viņš pacēla roku, elpa uzreiz atjaunojās, viņš dziļi ieelpoja, atvēra acis un saskatīja ēnu, kas slīdēja pa gultu un izlidoja pa logu.
Tas bija briesmīgi un biedējoši. Artjoms nolēma paskatīties pa logu. Paceļot aizkaru, viņš paskatījās uz kapsētu, bet neviena tur nemanīja, izņemot apsnigušas kapu kopiņās un krustus. Arī tajā naktī vīrietisspēja aizmigt tikai no rīta.
Pēc tam, kad Artjoms pēcpusdienā pamodās, viņš nolēma apmeklēt kapsētu aiz savām mājām un pastaigāt gar kapiem. Kapsētā ilgi neviens nebija apbedīts. Ejot augšup un lejup pa kapsētas teritoriju, Artjoms piegāja pie sava loga un paskatījās uz savu dzīvokli no sāniem. Viņa logs un tāpat kā logi visā pārējā māja no šīs puses aizklāti ar aizkariem, jo skats uz kapsētu nebija no patīkamākajiem.
Artjoms pagriezās, lai dotos atpakaļ, bet tad pamanīja kapu, kas bija tieši pretī viņa logam. Kaps bija vecs un nekopts, pārklāts ar sniegu, sētiņas nebija, bet krusta vietā sniegā gulēja kapu plāksnīte. Vīrietis to izvilka, notīrīja sniegu un sastinga aiz šausmām. Uz plāksnītes bija tieši tās večiņas fotoattēls, kuru viņš pirms dažām dienām bija saticis sēžam uz piemājas soliņa.
Lasi arī: Baravikas aug tieši uz palodzes! Ja vēlies, jebkurā brīdī pievieno zupai vai kartupeļiem!
-Agafonova Marija Staņislavovna, viņš iekliedzās un iemeta plāksnīti sniegā.
Pienāca nakts, un tāpat kā dienu iepriekš, Artjoms sapnī sajuta, ka it kā būtu ir paralizēts un viņam aizžņaudzas rīkle. Pamostoties viņš mēģināja pakustināt rokas, taču tās it kā bija pielīmētas pie gultas, bet acu plakstiņi smagi.
Sakopojot spēkus, Artjomam izdevās veikt seklu ieelpu un atvērt acis. Viņš atkal ieraudzīja šo ēnu izslīdam pa logu. Strauji pieceļoties, viņš atvēra aizkaru un tūlīt pat atleca atpakaļ. Logā uz viņu ar smaidu sejā skatījās tā pati večiņa, kuru viņš bija saticis sēžam uz soliņa pie mājas.
Viņa pielika roku pie stikla un lēnām sāka skrāpēt pa to, padarot skaņu nepanesamu. Nometies uz grīdas, acis aizvēris un ar rokām aizklājis ausis, Artjoms sāka skaitīt visas lūgšanas, kuras atcerējās, un lūdza ikvienu, ko vien varēja. Skrāpējošais troksnis apstājās, bet Artjoms palika uz grīdas un aizmiga.
Lasi vēl: Dzemdības. Atmaksa par briesmību grēku… Biju muļķe, paturēju bērnu no cilvēka kurš mani nemīl…
No rīta vīrietis piezvanīja dzīvokļa īpašniecei un uzteica mājokli, norādot, ka viņam steidzami jāaizbrauc darba darīšanās. Pēc vakariņām saimniece ieradās paņemt atslēgas un pirms aiziešanas viņa pajautāja viņam:
-Tu, Artjom, mājās parasti atgriezies vēlu?
– Nē, viņš sameloja.
– Aizej uz baznīcu, Marija Staņislavovna tev neļaus aiziet vienkārši aiziet.
No dzirdētā vīrietim skudriņas skrēja pār kauliem. Viņš vairs ne mirkli negribēja palikt šajā mājā. Tajā pašā dienā Artjoms devās uz baznīcu un nolika svecīti. Kopš tā laika vecā kundze viņu vairs nav apmeklējusi.
Avots:
[…] Lasi vēl: Puisis noīrēja dzīvokli ar skatu uz kapsētu. Tu pat iedomāties, kādas šausmas viņš piedzīv… […]
[…] Lasi vēl: Puisis noīrēja dzīvokli ar skatu uz kapsētu. Tu pat iedomāties, kādas šausmas viņš piedzīv… […]