Es vienatnē audzināju savu mazo, četrus gadus veco meitiņu. Bērna tēvs atteicās piedalīties meitiņas audzināšanā un dzīvē. Mēs abas dzīvojām pie mana tēva, mana mamma nomira ļoti sen, tāpēc jeb kādu lielu palīdzību īsti nebija no kā gaidīt.
Tā nu sanāca, ka otro reizi es paliku stāvoklī no sava darba kolēģa. Viņš bija jauniņais, viņš iekārtojās pie mums “ZAMĀ” kā sabiedrisko attiecību direktors. Viņš uzreiz pievilka mani ar nopietnu kaislību. Es atbildēju ar to pašu, cerot uz stipru laulības dzīvi ar viņu.
Bet…
Pēc trīs mēnešiem kā mēs bija iepazinušies es uzzināju, ka viņš ir precējies un viņam ir arī divi bērni .. Viņam zinot manu stingro morāli, no manis šis fakts bija cieši noslēpts, bet es tajā brīdī jau biju stāvoklī. Vienkārši šausmas!
Strīds, grandiozs skandāls.. viņš izdarīja visu lai viņu mūsu kompānija pārvestu uz citu nodaļu, citā pilsētā un aizbrauca uz turieni ar savu otro ģimeni. Tālāk no grēka?
Es paliku viena un sapratu, ka ar otro bērniņu mums klāsies grūti. Ļoti grūti. Visa mana grūtniecībā paskrēja nemanot, nesaprašanā, pārdzīvojumos. Dzemdības bija ļoti sarežģītas.
Sakumā es centos pati piedzemdēt, bet pēc 8 stundu mocībām man tomēr uztaisīja ķeizergriezienu. Šajā pasaulē ieradās manis neplānotā, nevēlamā meitiņa. Ļoti maziņa, Tikai 2 kg un 530 gr. Ļoti vāja.
Maz bļāva, ik pa laikam tikai iepīkstējās.. itkā jutusi, ka šajā dzīvē viņa ir nevēlama…
Pie nākšanas pie samaņas savā palātā, es galvā visu laiku centos sakārtot domas par manām sarunām ar tēvu un centos atrast izeju – bezizejas situācijā.
“Tēvs viennozīmīgi lika man saprast, ka vēl ar vienu liekēdi savā mājā viņš mani uzturēt netaisās! ”
Un lai kā es arī necentos viņu pierunāt, lai kā ar necentos izlūgties lai ielaiž padzīvot kaut uz gadu vai pus otru, tēvs bija uzstājīgs un palika pie sava.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
[…] Lasi vēl: Dzemdības. Atmaksa par briesmību grēku… Biju muļķe, paturēju bērnu no cilvēka kurš mani n… […]